Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
džigits
džigits -a, v.
Veikls, drosmīgs jātnieks (parasti Kaukāzā, Vidusāzijā). Cilvēks, kas nodarbojas ar džigitēšanu.
PiemēriJauns džigits.
  • Jauns džigits.
  • Veikls un drošsirdīgs džigits.
  • Senie kurdi bija slaveni jātnieki - džigiti.
  • Zirgi kā stīgas, džigiti riņķo ap auļotajā kaklu, met kūleņus uz to mugurām.
Avoti: 2. sējums