džinkstēt
džinkstēt parasti 3. pers., džinkst, pag. džinkstēja; intrans.
1.Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriPie barakas klaudz cirvji un džinkst zāģis, namdari ceļ kopdzīves telpas, klubu un ēdnīcu.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.Svilpt (par izšautu lodi).
PiemēriLodes vēl brīdi džinkstēja pār muguru, tad apklusa.
1.2.Sanēt, sīkt, zuzēt u. tml. (par lidojošiem kukaiņiem).
Piemēri..[zirgi] sirdīgi vēdināja astes, šūpoja galvas un reizēm berzēja acis pret ceļiem, jo odi tiem džinkstēja visapkārt.
Avoti: 2. sējums