dabīgs
dabīgs -ais; s. -a, -ā
dabīgi apst.
1.Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam. Tāds, kurā izpaužas (cilvēka) daba, raksturs. Nemākslots, neviltots.
PiemēriVai cilvēku, vīriešu un sieviešu, attiecības nevarēja kādreiz būt arī bez apslēptas nozīmes -.. vienkāršas, dabīgas un atklātas.
2.Dabisks2.
Piemēri..bērna barošanu ar krūti nosauc par dabīgu, bet barošanu ar dzīvnieku pienu.. - par mākslīgu.
3.Dabisks4.
PiemēriVisi.., kuri Hanzena namā sagājās, atrada to kā kaut ko dabīgu, pareizu, vietai un lietām piemērotu.
Avoti: 2. sējums