Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dabūjums
dabūjums -a, v.; parasti vsk.; reti
Rezultāts → dabūt1. Tas, kas ir dabūts, iegūts.
PiemēriSuņi kaudamies krita uz kauliem, pakampa kurš kuro un steigšus devās katrs savā vietā dabūjumu notiesāt.
Avoti: 2. sējums