Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dabūt
dabūt dabūju, dabū, dabū, pag. dabūju; trans.
1.Iegūt (ko) savā īpašumā, rīcībā u. tml.
PiemēriDabūt biļetes uz koncertu.
  • Dabūt biļetes uz koncertu.
  • Kad viņa vēl dabūs reiz mātes sakrāto pūru, tad tā būs pirmā meita pagastā.
  • «Gribēju tikai no jūsu tēva aizņemties rīkus, kamēr pats iegādāšos ..» - «Rīkus dabūsiet.»
  • Turi, meita, godu savu, Tu vairs citu nedabūsi.
  • No sīksta tak var ko dabūt, no plika nekā.
1.1.Atrast, sameklēt (parasti, lai iegūtu savā īpašumā, rīcībā).
PiemēriŠo grāmatu nekur vairs nevar dabūt.
  • Šo grāmatu nekur vairs nevar dabūt.
  • Ragana brīnījusies, kur meitene tik baltu drāniņu dabūjusi,.. kur tādu daiļumu, kur tik mīlīgu valodu ņēmusi.
  • «Aha! nags ir nost... Nu, saspied vēl,.. kamēr es dabūju ar ko apsiet.»
1.2.Saņemt (bez paša aktīvas darbības).
PiemēriDabūt vēstuli.
  • Dabūt vēstuli.
  • Dabūt dāvanu.
  • ..māte [no Kārlēna] dabūja jaunas kurpes un abas ar Ieviņu pa sarkanzilai zīdenei.
  • ..vecais kareivis precēja ķēniņa meitu un dabūja pusvalsti pūrā līdz.
  • pārn. Kaķēni dabūja acis, un Pince sāka nest tiem peles.
1.3.Saņemt (ko tādu, kas pienākas).
PiemēriDabūt labu atzīmi.
  • Dabūt labu atzīmi.
  • Viņš dzīvoja muižā, dabūja no barona mazu pabalstu un lasīja vasarā priekš muižas ogas un sēnes.
  • Nestors Ambaltajs bija dabūjis algas paaugstinājumu un arī solījumu, ka varēs braukt atvaļinājumā..
1.4.intrans.
PiemēriCik dabūji par sviestu?
  • Cik dabūji par sviestu?
  • Rita beidza izlikt gala atzīmes. Skumji Gunārs vēroja skaisto skolotāju: nez, cik viņš dabūs?
1.5.Iegūt (nosaukumu, apzīmējumu).
PiemēriDabūt palamu.
  • Dabūt palamu.
  • ..vārdu krājuma formēšanas procesā katra parādība dabū savu īpašu apzīmējumu, savu nosaukumu.
  • No tām [priedēm] ir kapi, ir mājas dabūja savus vārdus.
  • ..savu nosaukumu Galariji ir dabūjuši no tā, ka atradās pašā ciema galā.
1.6.Apprecēt (kādu). Nodibināt (parasti intīmas) attiecības (ar kādu).
PiemēriDabūt vīru.
  • Dabūt vīru.
  • Osiene atcerējās tos laikus, kad.. domāja par Ošu Jāni, kas.. viegli varēja tikt par pusgraudnieku, ja tikai dabūja prātīgu, strādīgu sievu.
  • Glīta viņa bija, draugu, varbūt arī jaunu vīru dabūt - tādas iespējas netrūka.
  • Iņķis: Ej uz māju un salabini večus - salabini večus, ja gribi dabūt Matildi, savus vekseļus un Iņķa tēva svētību.
1.7.Nopirkt, iegādāties.
PiemēriTur [maiznīcā] arvien par vērdiņu var kaut ko dabūt.
  • Tur [maiznīcā] arvien par vērdiņu var kaut ko dabūt.
  • «..tās bodes gan nekā liela nav,» Andrs teica. «Sērkociņus, tabaku un siļķes - daudz neko vairāk nevar dabūt.»
  • Loterijas biļetes var dabūt visās iestādēs, uzņēmumos..
1.8.Saslimt (ar ko).
PiemēriDabūt iesnas.
  • Dabūt iesnas.
  • Pasaule runāja, ka [Rīteru saimnieks] savā laikā pārdzēries un no tā dabūjis iekšās audzēju.
  • Krists dabūja angīnu un aizsmaka.
2.Izdarīt, paveikt (parasti ar pūlēm) fizisku darbību.
PiemēriDabūt kurpi kājā.
  • Dabūt kurpi kājā.
  • Dabūt logu vaļā.
  • Dabūt vārtus ciet.
  • Dabūt skapi pa durvīm iekšā.
  • Dabūt kastei vāku nost.
  • Bet tas [auns] bijis par smagu, ieskrējis aitu barā ar visu ērgli, un šis nav varējis tik ātri dabūt ārā savus līkos nagus no auna muguras..
  • Lejpus ābeļdārzam bij palicis tāds īsts milzenis,.. bilde, ne akmens. Redzams, ka kādreiz jau izmēģinājušies ar uguni dabūt pušu, ar ķīļiem mēģinājuši..
  • Tālā pļava Kraupēniem bij nogāzta pie zemes, bet šķūņos un kaudzēs nekas nebija dabūts.
2.1.Panākt (parasti ar pūlēm), lai (kāds) ko dara.
PiemēriDabūt bērnu gultā.
  • Dabūt bērnu gultā.
  • Dabūt prom ziņkārīgos.
  • ..sākās kārtējās mokas ar Juri, kuru nekad nevarēja reizē ar visiem dabūt ārā no upes.
Stabili vārdu savienojumiDabūt augšā.
  • Dabūt augšā — sar. Ar pūlēm uzmodināt, panākt, lai pieceļas.
2.2.Panākt, lai (kas) tiek darīts, notiek, arī izdodas. Panākt, lai būtu rezultāts (piemēram darbībai, rīcībai).
PiemēriDabūt telefona savienojumu.
  • Dabūt telefona savienojumu.
  • Ātri dabūt tālsarunu.
  • Dabūt medību atļauju.
  • Vētra sākās vakar vakarā.. Bocmanis.. aicināja dežurējošo klāja brigādi pasteigties: «Kuģis jādabū ātrāk prom, ka neatrauj galus.»
  • ..vēl tikai vajadzēja.. ierakstīt pēdējās ziņas, dabūt no vietnieka parakstu par darbu pieņemšanu..
  • Dēls un vedekla viņu gan reizēm uzrunāja, bet, nedabūjuši nekādas atbildes, neprasīja neko tālāk..
2.3.Panākt, ka sasniedz kādu kvalitāti, nonāk kādā stāvoklī.
PiemēriDabūt rokas tīras.
  • Dabūt rokas tīras.
  • Dabūt cietušo pie samaņas.
  • ..zāle līdz ceļgaliem un tik tauka, ka gandrīz vai zārdā jākrauj, lai dabūtu sausu.
  • Bet tagad jādabū pirkumi drošībā; drīz pērkons būs klāt.
Stabili vārdu savienojumiDabūt cauri. Dabūt uz kājām (arī uz pekām sar.).
3.Gūt iespēju, izdevību (ko darīt).
PiemēriDabūt nosnausties.
  • Dabūt nosnausties.
  • Dabūt dzirdēt jauno ziņu.
  • Kam nebija cita, ko pirkt, tas nāca un ņēma par kapeiku sērkociņus vai saulespuķu sēklas, lai tikai dabūtu viņu [Spodrīti] redzēt.
  • Lejassmeltēnu Laura abonēja «Baltijas Vēstnesi» un «Austrumu», visu pagājušā gada gājumu viņš no tās bij dabūjis izlasīt.
Stabili vārdu savienojumiDabūt zināt.
3.1.Pagūt (ko izdarīt).
PiemēriDivas jaunas meitas tūliņ smiedamās paķēra gultu aiz stūriem, sašūpoja to kā laivu, un vecais Ilgums tikko dabūja izrāpties pār gultas malu.
  • Divas jaunas meitas tūliņ smiedamās paķēra gultu aiz stūriem, sašūpoja to kā laivu, un vecais Ilgums tikko dabūja izrāpties pār gultas malu.
  • Viņš nedabūja nobeigt, jo mūsu meitenes sacēla tādu brēku,.. ka Ādolfam neatlika nekas cits kā iesākto domu pavedienu pārtraukt.
4.Tikt pakļautam (fiziskai iedarbībai, nepatīkamiem pārdzīvojumiem u. tml.).
PiemēriCeļā dabūt lietu.
  • Ceļā dabūt lietu.
  • Dabūt triecienu.
  • Dabūt pļauku.
  • Dabūt pērienu.
  • Dabūt rājienu.
  • Dabūt sodu.
  • Es.. dabūju tādu belzienu pa kaklu, ka acīs man satumsa.
  • Bet par atbildi [zēns] dabūja mutē skarbu vēja grūdienu un aizrijās.
  • Kad glupjais, ziņkārais laucis sāka vilkties uz to [svešo zirgu] pusi.., arī tas dabūja zvēlienu pa ribām..
  • Vairas radiniekiem ir mazs puišelis, kas.. saburņī [saburza] grāmatas un pēc tam dabū žagarus.
Stabili vārdu savienojumiDabūt žagarus.
4.1.intrans.; sar. Saņemt sitienu(s), belzienu(s), arī pērienu vai stingru sodu.
PiemēriDabūt ar žagariem.
  • Dabūt ar žagariem.
  • Dabūt pa pirkstiem.
  • «Māri, beidz pļāpāt muļķības! Pateikšu vecmāmiņai, tad tu dabūsi!»
  • «..nedabū!» Jānis Zālītis atvēzējas. Taču viņš ir pārāk sīks, lai piekautu meiteni.
  • «..tev..,» Kristapelis atkal dabūja pa muguru.
4.2.Tikt bojātam, tikt pakļautam kaitīgai iedarbībai (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.).
PiemēriPulkstenis dabūjis triecienu.
  • Pulkstenis dabūjis triecienu.
  • Lielā laiva.. sasniedz avarējušo zvejas traleri. Izrādās, ka tas kaut kur dabūjis lielu sūci, pa daļai jau piesmēlies ar ūdeni..
4.3.sar. Tikt piespiestam (ko darīt, izjust).
PiemēriDabūju iet atpakaļ uz mājam.
  • Dabūju iet atpakaļ uz mājam.
  • Dabūju nogaidīt līdz vēlam vakaram.
  • Bramanis paglūnēja turp [uz saimnieku]: redzēs, vai neteiks ko? Tad dabūs dzirdēt par meitām, kas te noslaistījās, par brūtgāniem tirgodamās.., daudz, daudz ko vēl dabūs dzirdēt.
  • Piecēlies un apskatījis savu notašķīto garderobi, Spricis Jampadricis draudēja kasierei: «..par to man dabūsi samaksāt! Tiesā iesūdzēšu.»
  • ..Jurka atkal pievērsās savai virpai. «..ej prom. Citādi es neizpildīšu normu un tu dabūsi atbildēt.»
Stabili vārdu savienojumiDabūt (arī atrast) galu. Dabūt (arī nogādāt) pie malas. Dabūt (kādam ko) iekšā. Dabūt (ko) iekšā.
Avoti: 2. sējums