dabīgs
dabīgs -ais; s. -a, -ā
dabīgi apst.
1.Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam. Tāds, kurā izpaužas (cilvēka) daba, raksturs. Nemākslots, neviltots.
PiemēriVai cilvēku, vīriešu un sieviešu, attiecības nevarēja kādreiz būt arī bez apslēptas nozīmes -.. vienkāršas, dabīgas un atklātas.
- Vai cilvēku, vīriešu un sieviešu, attiecības nevarēja kādreiz būt arī bez apslēptas nozīmes -.. vienkāršas, dabīgas un atklātas.
- ..[aktiera] tēlojums ir nepiespiests, dabīgs..
2.Dabisks2.
Piemēri..bērna barošanu ar krūti nosauc par dabīgu, bet barošanu ar dzīvnieku pienu.. - par mākslīgu.
- ..bērna barošanu ar krūti nosauc par dabīgu, bet barošanu ar dzīvnieku pienu.. - par mākslīgu.
- Nekad mēs nevarējām sagaidīt, kamēr augļi dabīgi ienāksies. Jāņogas.. mēs uz vistu rēķina noēdām jau priekšlaikus.
3.Dabisks4.
PiemēriVisi.., kuri Hanzena namā sagājās, atrada to kā kaut ko dabīgu, pareizu, vietai un lietām piemērotu.
- Visi.., kuri Hanzena namā sagājās, atrada to kā kaut ko dabīgu, pareizu, vietai un lietām piemērotu.
- «Pavisam dabīgi, ka cilvēks savās bailēs atstāj sev aizmugurē ceļu atkāpei. Šī normālā doma taisni varētu mūsu vajātājus pamudināt meklēt mūs rudzu laukā.»
Avoti: 2. sējums