daiļrunīgs
daiļrunīgs -ais; s. -a, -ā
daiļrunīgi apst.
1.Tāds, kas skaisti, pārliecinoši, jūsmīgi runā. Tāds, kam piemīt šādas spējas.
PiemēriDaiļrunīgs sarunu biedrs.
1.1.pārn. Tāds, kas satur izteiksmīgus, arī jūsmīgus vārdus. Skaists, izteiksmīgs un jūsmīgs (par vārdiem, runu).
PiemēriDaiļrunīgas frāzes.
2.Tāds (žests, skatiens, izturēšanās u. tml.), kas nepārprotami, izteiksmīgi ko pauž.
PiemēriDaiļrunīgs skatiens.
Avoti: 2. sējums