daiļums
daiļums -a, v.
1.parasti vsk. Vispārināta, īpašība → daiļš1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Skaistums.
PiemēriDaiļums un grācija.
- Daiļums un grācija.
- Kustību daiļums.
- Krāsu un līniju daiļums.
- Daiļuma izpratne.
- Pārāk daudz tajā [dzīvē] bija liela un skaista, lai kaut kāds sīks, netīrs traipiņš spētu izjaukt kopējās ainavas daiļumu.
- ..manim - daiļums pa laukiem bērts: Še lejā puķes, augšā zvaigznes. Sievietes skaistums pār visu pāri..
- Pilsētiņā, ir skvēri, ir puķes gar ietvēm.. Redzams, cilvēki te domā arī par daiļumu.
2.parasti vsk.; folkl. Vispārināta īpašība → daiļš2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Tikums, krietnums.
3.parasti vsk. Vispārināta īpašība → daiļš3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTiklab darba daiļumā, kā arī tā ilgmūžībā cilvēki visvairāk atskārst savu daiļumu un savu ilgmūžību.
- Tiklab darba daiļumā, kā arī tā ilgmūžībā cilvēki visvairāk atskārst savu daiļumu un savu ilgmūžību.
4.parasti dsk.; sar.; iron. Skaistas (sievietes) ķermeņa formas.
PiemēriVallija apzinājās savu sievišķīgo pievilcību un to izmantoja. Ieejot direktora kabinetā un izejot no tā, viņa koķeti gorījās, veikli parādīdama savus daiļumus.
- Vallija apzinājās savu sievišķīgo pievilcību un to izmantoja. Ieejot direktora kabinetā un izejot no tā, viņa koķeti gorījās, veikli parādīdama savus daiļumus.
- Sēžot un dejojot viņu [dāmu] sievišķīgie daiļumi atklājās viesu acīm daudz lielākā mērā, nekā tas pieņemts..
Avoti: 2. sējums