dalāms
dalāms -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → dalīt.
2.Tāds, ko var sadalīt sastāvdaļās.
PiemēriDaļa [seno] filozofu uzskatīja, ka telpa un laiks ir nepārtraukti un dalāmi līdz bezgalībai. Turpretī citi domāja, ka telpa un laiks sastāv no mazām, tālāk nedalāmām daļiņām.
3.lietv. nozīmē: dalāmais, -ā, v.; mat. Skaitlis, ko dala.
Stabili vārdu savienojumiMazākais kopīgais dalāmais.
Stabili vārdu savienojumiDalāmais ģenitīvs.
Avoti: 2. sējums