dalīt
dalīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Pārveidot, šķelt (veselo) tā, ka rodas vairākas atsevišķas daļas, vienības.
PiemēriDalīt olu uz pusēm.
Stabili vārdu savienojumiDalīt vārdu zilbēs.
1.1.Šķirt (kādu daļu no citas daļas), būt par robežu.
PiemēriStigas daļa mežu vienādos kvadrātos.
2.Piešķirt, noteikt katram daļu (no kopuma).
PiemēriDalīt mantu.
Stabili vārdu savienojumiKāda (tēvu) zeme jādala (arī dalāma).
2.1.Dot, izsniegt (no kopuma) katram viņa devu, normu.
PiemēriDalīt kārtis.
Stabili vārdu savienojumiDalīt darbu (s).
2.2.pārn. Veltīt (laiku, uzmanību, jūtas u. tml.) reizē vairākiem objektiem.
PiemēriDalīta uzmanība.
3.Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava). Kopīgi lietot, izmantot. Dalīties (4).
PiemēriDalīt pusdienu maizi ar biedriem.
3.1.pārn. Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas).
PiemēriViņam gribējās būt tur, kur bija Anna.., dalīt visus priekus un bēdas.
4.Šķirot (domās) pēc kādām pazīmēm. Iedalīt, grupēt. Klasificēt.
PiemēriDalīt darbus patīkamos un nepatīkamos.
5.divd. formā: dalīts Atšķirīgs, pretējs.
PiemēriDažkārt domas visai dalītas: kas vienam liekas gluži labs, to otrs atzīst par viduvēju.
6.Veikt (kāda skaitļa) dalīšanu.
PiemēriDivpadsmit dalīt ar trīs.
Avoti: 2. sējums