Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dalīt
dalīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Pārveidot, šķelt (veselo) tā, ka rodas vairākas atsevišķas daļas, vienības.
PiemēriDalīt olu uz pusēm.
  • Dalīt olu uz pusēm.
  • Dalīt ābolu četrās daļās.
  • Dalīt audeklu gabalos.
  • Tā [uguns] bij pār visu ezera līci izpletusies, ezera stūrus apņēmusi un ēdās tagad, divos zaros dalīta, tālāk.
  • Dalot ceru, pa lielākai daļai pavairo daudzgadīgas ziemcietes, kā, piemēram, flokšus,.. asteres..
  • pārn. Hors:.. Man dvēsle dalīta, mirdz septiņstaraina, Ja var, lai vienā saule atkal apvieno.
Stabili vārdu savienojumiDalīt vārdu zilbēs.
1.1.Šķirt (kādu daļu no citas daļas), būt par robežu.
PiemēriStigas daļa mežu vienādos kvadrātos.
  • Stigas daļa mežu vienādos kvadrātos.
  • Malkas grēda dalīja pagalmu divās daļās.
  • Fronte bija tuvu. Vācieši bija atsviesti aiz upes, kas miestiņu dalīja uz pusēm.
  • Namiņš.. atradās līdzās šķērssienai, kura dalīja visu apžogoto laukumu divās daļās..
2.Piešķirt, noteikt katram daļu (no kopuma).
PiemēriDalīt mantu.
  • Dalīt mantu.
  • Dalīt peļņu.
  • Muļķītis nu sāk dalīt [laupījumu]. Lācim iedod lielos kaulus, sunim kājas, putnam mīkstumus un skudrai galvaskausu..
  • Rudenī dalīja zemi. Arvīds un Marta dabūja savu tiesu Liepkalnu upmalē.
  • Tiklīdz viņu [ābolu] nomizošu, Mazai māsai pusi došu. Šņākātājiem - miziņas, Knābātajiem - sēkliņas. Pati atstāšu sev pusi... Vai es labi dalījusi?
  • pārn. Dina [Jāzepam]: ..Nāks zila lietus velga, palsa vētra - Tās manu miesu pīšļus izārdīs Un gaisos aiznesīs, un pārslas dalīs: Kas ūdens - ūdenim, kas zeme - zemei; Kas kauli - smiltīm segs un zaļām zālēm; Kas dvaša, pacelsies pie tevis saulē!
Stabili vārdu savienojumiKāda (tēvu) zeme jādala (arī dalāma).
2.1.Dot, izsniegt (no kopuma) katram viņa devu, normu.
PiemēriDalīt kārtis.
  • Dalīt kārtis.
  • Dalīt bērniem brokastis.
  • Krists pēkšņi sīki jo sīki atcerējās šo stāvu, kāds tas bija tajā naktī, kad [karavīriem] dalīja degvīnu..
  • ..siers jau mājās sagriezts gabalos, lakata sainis pietiekoši prāvs, iznāca [bērēs] ko dalīt vecenēm un arī večiem uzkodai..
  • Darba māte, Laimes māte - Abas vienu ceļu iet: Darba māte darbu daļa, Laimes māte samaksāja.
Stabili vārdu savienojumiDalīt darbu (s).
2.2.pārn. Veltīt (laiku, uzmanību, jūtas u. tml.) reizē vairākiem objektiem.
PiemēriDalīta uzmanība.
  • Dalīta uzmanība.
  • Sākumā viņš savu brīvo laiku dalīja starp šo grāmatu un veco harmoniju kaktā.
3.Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava). Kopīgi lietot, izmantot. Dalīties (4).
PiemēriDalīt pusdienu maizi ar biedriem.
  • Dalīt pusdienu maizi ar biedriem.
  • ..darba zemnieks.. dalīja ar partizāniem savu trūcīgo uzturu un apģērbu, cenšoties atdot cīnītājiem vienmēr labāko tiesu.
  • Sadabūjuši vienu smēķi, dalīja to desmit cilvēkiem, kāri ievilka pa dūmam un sniedza biedram pirkstu galos saspiesto papirosu.
3.1.pārn. Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas).
PiemēriViņam gribējās būt tur, kur bija Anna.., dalīt visus priekus un bēdas.
  • Viņam gribējās būt tur, kur bija Anna.., dalīt visus priekus un bēdas.
  • ..viņa nebija no tām sievietēm, kas spēj akli pieķerties kaut kādam vienam reiz izredzētam vīrietim un gatava kopīgo gaitu dalīt līdz galam, neraugoties ne uz kādiem likteņa pārbaudījumiem.
  • «..cietīsim abi. Dalītas bēdas būs tikai pusbēdas,» arī Ceplis nopūtās.
4.Šķirot (domās) pēc kādām pazīmēm. Iedalīt, grupēt. Klasificēt.
PiemēriDalīt darbus patīkamos un nepatīkamos.
  • Dalīt darbus patīkamos un nepatīkamos.
  • Dzīvniekus dala mugurkaulniekos un bezmugurkaulniekos.
  • Uzskatot telpu par nekustīgu, nemainīgu, absolūtu tukšumu, kas nav saistīts ar matēriju, Ņūtons bija spiests dalīt telpu absolūtā telpā un parastā jeb relatīvā telpā. Tā izpaudās pretruna starp metafizisko uzskatu.. un dabas zinātņu sasniegumiem..
  • ..etnogrāfijā tiek izmantota arī antropoloģiskā tautu klasifikācijas metode, kas dala tautas pēc cilvēku fiziskā tipa rasēs - eiropeīdos, mongoloīdos, negroīdos.
  • Vārnu ielas ļaudis mēs [bērni] dalījām divi daļās: lielos un mazos.
5.divd. formā: dalīts Atšķirīgs, pretējs.
PiemēriDažkārt domas visai dalītas: kas vienam liekas gluži labs, to otrs atzīst par viduvēju.
  • Dažkārt domas visai dalītas: kas vienam liekas gluži labs, to otrs atzīst par viduvēju.
  • Pirmo grāmatu bieži vien saņemam ar dalītām jūtām - prieks par jauna talanta parādīšanos mijas ar šaubām, vai nepievilsimies.
6.Veikt (kāda skaitļa) dalīšanu.
PiemēriDivpadsmit dalīt ar trīs.
  • Divpadsmit dalīt ar trīs.
Avoti: 2. sējums