Paplašinātā meklēšana

Meklējam dalīt.

Atrasts vārdos (25):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (1046):

izsaukt Aicinot panākt, ka sāk piedalīties (piemēram, sacensībā, cīņā).
dzelonis Aizsardzības orgāns (dažiem posmkājiem), ar kuru dzeļ un no kura parasti tiek izdalīta inde.
iejaukties Aktīvi darboties līdzi, piedalīties (kur).
Nolīst kaktā Aktīvi nepiedalīties (kur). Vairīties no citiem.
Nolīst kaktā Aktīvi nepiedalīties (kur). Vairīties no citiem.
darboties Aktīvi piedalīties (kur). Būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
cīnīties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku).
sisties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā. Cīnīties (2).
reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
pavadīt Apbedīt. Piedalīties apbedīšanā.
vadīt Apbedīt. Piedalīties apbedīšanā. Pavadīt (3).
atplaucēt Aplejot ar verdošu ūdeni, panākt, ka atlobās, ka var atdalīt
aptrust Aplūzt, sadalīties galiem (par matiem, vilnu).
spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
diskutēt Apspriest strīdīgu, neskaidru jautājumu. Piedalīties diskusijā.
izšķiedrot Apstrādājot (koksni), izdalīt šķiedras.
nokodināt Apstrādājot ar ķimikālijām, atdalīt nost.
rieža Apstrādāšanai nodalīts neliels (tīruma vai pļavas) gabals.
ekstrahēt Apstrādāt (ko) ar šķīdinātājiem, lai atdalītu, izdalītu kādu vielu.
grupēties Apvienojiesgrupās, dalīties grupās.
grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās pēc kopējas pazīmes. Arī klasificēt.
Nobīdīt pie malas (arī malā) Apzināti neievērot (kādu), nedot vairs iespējas ko darīt, kur piedalīties.
griezt Ar asu rīku dalīt (ko) daļās, arī nost no veselā. Arī sasmalcināt.
sviest Ar centrbēdzes spēku atdalīt ko (no kā).
nopiņķēt Ar grūtībām noraisīt, atdalīt nost (ko sasietu, sapinušos).
kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
sukāt Ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.).
skalps Ar matiem apaugušās galvas ādas gabals, kas atdalīts traumas rezultātā.
šķelt Ar noteiktu matemātisku operāciju dalīt (kādu kopu) apakškopās.
skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa kā virsmu (parasti ar ko asu), dalīt (ko) nost no tās.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa ko (parasti ar ko asu), dalīt nost (ko no tā). Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (pa ko), dalot ko nost.
plūkāt Ar rāvieniem dalīt ko nost, padarot retāku (kādu kopumu).
plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
šķīt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem). Plūkt (2).
likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
sijāt Ar sietu dalīt (kā cieta) kopumu mazākās un lielākās daļiņās. Virzīt (ko) cauri sietam.
salauzt Ar sitienu, spiedienu u. tml. sadalīt, sašķelt.
atsist Ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt.
ieskaitīt Ar skaitu iedalīt, iedot (kādam), arī ievietot (kur iekšā).
zāģēt Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu). Šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
nošaut Ar šāvienu atdalīt nost.
skaldīt Ar triecieniem dalīt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā. Šādā veidā gatavot (ko), arī pārveidot (ko).
skaldīt Ar triecieniem dalīt (piemēram, akmeņus) noteiktas formas gabalos.
notriekt Ar triecienu atdalīt nost.
kodiens Ar zobiem atdalīts kumoss.
kost Ar zobiem tvert, spiest (ko), lai atdalītu daļu (no tā), ar zobiem tvert, spiest (ko), lai (to) atdalītu (no kā).
noārdīt Ārdot atdalīt nost (piemēram, ko piešūtu, uzšūtu).
atārdīt Ārdot atdalīt. Ārdot samazināt. _imperf._ Ārdīt nost.
izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (adījumu, tamborējumu, arī adītu vai tamborētu priekšmetu).
izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (drānu, apģērbu šuvuma vietās).
atkabināt Atbrīvot, atdalīt no sakabinājuma (ar ko).
nodzīt Atdalīt (ar ko asu) nost (apmatojumu dzīvniekam).
kupelēt Atdalīt (cēlmetālus) no (parasti svina) piejaukumiem.
nocelt Atdalīt (celtni, tās daļu) - piemēram, par veļu, plūdiem.
Noņemt paraugu Atdalīt (kā) daļu, piemēram, analīzei.
tīrīt Atdalīt (ko nevajadzīgu) no kā, gatavojot to tālākai apstrādei, izmantošanai.
noņemt Atdalīt (ko, parasti locekli) no organisma (operējot).
separēt Atdalīt (ko, piemēram, vielas, priekšmetus) vienu no otra, citu no cita.
dobt Atdalīt (ko), veidojot dobumu.
nomaukt Atdalīt (mizu, parasti koka, krūma stumbra, zara daļai) visapkārt.
izņemt Atdalīt (parasti bojātu) organisma daļu. Izoperēt.
atlodēt Atdalīt (salodētas detaļas), izkausējot lodmetālu.
izņemt Atdalīt (svešķermeni) no organisma (parasti operējot).
nogriezt Atdalīt ar separatoru (pienam) krējumu.
tīrīt Atdalīt ko nevajadzīgu (no kā), gatavojot (to) tālākai apstrādei, izmantošanai.
ķidāt Atdalīt ķidas.
atlapot Atdalīt lapas (augiem).
atsijāt Atdalīt no kolektīva, grupas (piemēram, mazāk spējīgos, nepiemērotos cilvēkus).
izņemt Atdalīt no veselā, no kopuma kā nederīgu, nevajadzīgu (piemēram, svītrojot, izgriežot).
nospert Atdalīt nost (daļu) - par zibeni.
nomontēt Atdalīt nost (kam detaļu, elementu).
nodarināt Atdalīt nost (parasti nogriezt, nomizot sakņaugiem ko nevajadzīgu).
noņemt Atdalīt nost ar kādiem paņēmieniem (piemēram, vielas kārtu, kā virskārtu, apvalku).
nodabūt Atdalīt nost, parasti ar pūlēm, grūtībām.
atpogaļot Atdalīt pogaļas (liniem).
dehidratizēt Atdalīt ūdeni (no kāda savienojuma).
dehidrēt Atdalīt ūdeņradi (no kāda savienojuma).
nozvīņot Atdalīt zvīņas (zivij).
atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu, no kā ļoti tuva, radniecīga, nepieciešama).
atšķirt Atdalīt, atšķirot. Nošķirt.
ekstrahēt Atdalīt, izdalīt (vielu no kā) ar šķīdinātājiem.
šķirt Atdalīt, norobežot (platību, telpu no citas platības, telpas), veidojot (ko).
izolēt Atdalīt, norobežot (vienu telpu, platību no citas).
atšķelt Atdalīt, nošķirt savrup (kādu no pārējiem). Atšķirt.
iedalījums Atdalīta vieta, telpa (kā iekšienē, iekšpusē).
Izsaukuma zīme Atdalītājpieturzīme (!).
Jautājuma zīme Atdalītājpieturzīme (?).
atraisīties Atdalīties (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
atlīmēties Atdalīties (no kā) - par ko pielīmētu.
atlipt Atdalīties (no kā) - par ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu.
nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
nokrist Atdalīties (no kā) un virzīties lejā, zemē.
izkrist Atdalīties (no ķermeņa) - parasti par zobiem, matiem, spalvām.
atslāņoties Atdalīties (par slāni, kārtu).
plukt Atdalīties no ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu).
nokrist Atdalīties no ķermeņa (par matiem, spalvām).
krist Atdalīties no ķermeņa (par zobiem, matiem, spalvām).
piedzimt Atdalīties no mātes organisma un sākt patstāvīgu eksistenci.
atputēt Atdalīties putekļu veidā.
nobirt Atdalīties un nokrist (par augu daļām, parasti lapām, ziediem, augļiem).
nobirt Atdalīties un nokrist (piemēram, par vielām, priekšmetu daļām).
atkrist Atdalīties un nokrist nost. _imperf._ Krist nost.
atlēkt Atdalīties, atlobīties (pilnīgi vai daļēji).
atlupt Atdalīties, atlobīties nost (parasti par virskārtu).
atrauties Atdalīties, atšķelties (piemēram, eksplozijas, ķīmiskas reakcijas rezultātā).
noslāņoties Atdalīties, sadalīties slāņveidīgi.
plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai. Atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
drostaloties Atkārtoti dalīties (par olšūnām).
atsprēgāt Atlupt, atdalīties.
palaist Atļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā), atļaut (kādam) ko darīt.
ierādīt Atļaut izmantot, nodot lietošanā. Arī iedalīt (zemi).
pielaist Atļaut piedalīties (darbībā, pasākumā u. tml.).
Slēgt ārā (arī laukā) Atņemt tiesības būt par (kādas organizācijas, biedrības) biedru. Atņemt tiesības būt par (kā) dalībnieku, piedalīties (kur).
atlicināt Atrast, iedalīt, izbrīvēt (laiku).
Stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām Atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
Stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām Atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
Rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) Atrasties bezdarbībā. Aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
Rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) Atrasties bezdarbībā. Aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
Salikt rokas klēpī Atrasties bezdarbībā. Aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
Rokas klēpī turēt (arī likt u. tml.) Atrasties bezdarbībā. Aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
nožogot Atrodoties (kam) priekšā, apkārt, norobežot, atdalīt (to no kā cita).
ierobežot Atrodoties (kam) visapkārt, nodalīt, nošķirt (to no pārējā). Aptvert, ietvert. Norobežot.
šķelt Atrodoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) tiek norobežots, dalīts, parasti divās, daļās.
nostāties Atrodoties miera stāvoklī, sadalīties vielas daļiņu slāņos (par šķidrumu). Nodalīties no šķidruma, kas atrodas miera stāvoklī (par vielas daļiņu slāni).
nodauzīt Atsitot, piesitot, parasti neviļus, negribēti (pie kā), atšķelt, atdalīt nost.
attēloties Atspoguļoties (uz kādas virsmas) Izdalīties (uz kāda fona).
laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu.
plaiksnīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu krāsu.
atmest Atšķirt, atdalīt (ko nevajadzīgu, lieku).
iezīmēties Atšķirties, izdalīties (ar kādu pazīmi).
diverģēt Atšķirties, nodalīties no kā kopīga, sākotnēja.
atsevišķs Atšķirts, atdalīts, izdalīts, arī izolēts (parasti kādam noteiktam nolūkam).
boikots Atteikšanās piedalīties vēlēšanās.
noslāņoties Attīstoties sadalīties atšķirīgās grupās, kopumos (par parādībām sabiedrībā).
pārtrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
uztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
noņemt Atvienot, atdalīt un (parasti ar rokām) novirzīt (nost no kurienes ko piestiprinātu, savienotu).
fitoncīdi Augstāko augu izdalītas vielas, kas aptur mikroorganismu attīstību.
rulete Azarta spēle, kurā spēlētājam jānosaka, kāds būs numurs, numuru grupa uz rotējošas, sektoros sadalītas ripas tās apstāšanās brīdī.
nobadīt Badot, arī bakstot atdalīt nost.
nobakstīt Bakstot atdalīt nost.
nobērt Berot atdalīt nost (daļu).
noberzēt Berzējot atdalīt nost.
pārberzēt Berzējot pārdalīt. Berzējot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Pārberzt (1).
pārbrucināt Berzējot, rīvējot pārdalīt. Berzējot, rīvējot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
noberzt Beržot atdalīt nost.
pārberzt Beržot pārdalīt. Beržot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
nobikstīt Bikstot atdalīt nost.
nobirdināt Birdinot atdalīt nost (daļu).
atbirt Birstot atdalīties nost. _imperf._ Birt nost. Nobirt.
nobirzt Birstot atdalīties nost. Nodrupt.
turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi (parasti) sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās.
nobraucīt Braukot (ko), atdalīt nost (no tā).
nobraucīt Braukot atdalīt nost.
atbrukt Brūkot, grūstot atdalīties un nokrist nost.
nobružāt Bružājot atdalīt, arī novirzīt nost.
sirmot Būt ar pelēcīgi baltu nokrāsu. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgi balto krāsu.
ķert Būt iedalītam (no veselā).
nodalīties Būt labi uztveramam (kādā kopumā). Izcelties (3), atdalīties (3).
noraut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) tiek atdalīts nost (piemēram, par šāviņiem, iekārtām).
noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (kur) nokļūt, būt. Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (kur) doties, piedalīties.
sadalīties Būt tādam, kas sastāv no vairākiem posmiem, vienībām u. tml. Būt tādam, ko iespējams sadalīt vairākos posmos, vienībās u. tml.
dalīties Būt tādam, kurā ir vairākas daļas. Būt tādam, ko iespējams dalīt (4).
nocirpt Cērpot atdalīt nost (vilnu dzīvniekam).
nocirpt Cērpot atdalīt nost vilnu (dzīvniekam).
nocirst Cērtot atdalīt nost (koku vai tā daļu), lai izgatavotu (ko).
nocirst Cērtot atdalīt nost.
atcirst Cērtot atdalīt, atšķelt. _imperf._ Cirst nost.
izcirst Cērtot atdalīt, iegūt (no kautķermeņa).
pārcirst Cērtot pārdalīt.
sacirst Cērtot sadalīt, sasmalcināt.
izcienāt Cienājot izdalīt (daudz vai visu).
kosties Cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
baznīcēns Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
brīvklausītājs Cilvēks, kurš nav uzņemts par studentu (mācību iestādē), bet kuram atļauts piedalīties nodarbībās un kārtot eksāmenus.
dūraiņi Cimdi, kam atsevišķi izdalīts tikai viens pirksts - īkšķis.
izdalīt Dalīt un pabeigt dalīt.
decentralizēt Daļēji sadalīt (varu, pārvaldi), piešķirt (tās) funkcijas kādām pakļautajām iestādēm, organizācijām.
iedale Darbība --> iedalīt (1). Iedalīšana.
dalīšana Darbība, process --> dalīt.
izdale Darbība, process --> izdalīt (1). Izdalīšana.
izdale Darbība, process --> izdalīt (2). Izdalīšana, izdalīšanās.
pārdale Darbība, process --> pārdalīt (1).
pārdale Darbība, process --> pārdalīt (2).
sadale Darbība, process --> sadalīt (2).
sadale Darbība, process --> sadalīt (3).
sadale Darbība, process --> sadalīt (4).
sadale Darbība, process --> sadalīt (5).
dalītājs Darītājs --> dalīt.
sadalītājs Darītājs --> sadalīt.
kartupelis Daudzgadīgs (kā lauksaimniecības kultūraugs viengadīgs) nakteņu dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un pazemes bumbuļiem.
skabioza Daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās.
vērmele Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
pelašķis Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem kurvīšos.
zeltpīpenīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
kāpnīte Daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un tumšziliem ziediem.
puplaksis Daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstaraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros.
vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem ziediem skarveida ziedkopās.
nodauzīt Dauzot atdalīt nost.
pārdauzīt Dauzot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Dauzot pārdalīt.
pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko); neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), pieļaut, ka (kas) pārdalās.
pārdegt Degot pārdalīties.
starpnis Detaļa, elements, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
pārdilt Dilstot pārdalīties.
nodīrāt Dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
atdīrāt Dīrājot atdalīt.
dalāms Divd. --> dalīt.
selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar, parasti dobu, stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
kārvele Divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām.
sievpaparde Divgadīgs vai daudzgadīgs sievpaparžu dzimtas lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām.
Savstarpēji pirmskaitļi Divi skaitļi, kam nav kopīga dalītāja, izņemot dalītāju (piemēram, 8 un 5).
Savstarpēji pirmskaitļi Divi skaitļi, kam nav kopīga dalītāja, izņemot dalītāju 1 (piemēram, 8 un 5).
antresols Divos pusstāvos sadalītas telpas augšējā daļa.
iekavas Divpusēja izdalītājpieturzīme: (), [] vai {}.
biļete Dokuments, kas dod tiesību (par maksu) piedalīties loterijā, izlozē u. tml.
atšķirt Domās, uztverē atdalīt (citu no cita pēc kādām pazīmēm).
atbrīvot Dot iespēju, atļaut nepiedalīties (kur), nedarīt (ko).
sankcionēt Dot piekrišanu, atļauju (piemēram, izdalīt kratīšanu, arestēt personu).
sūtīt Dot, nodrošināt iespēju piedalīties (kādā pasākumā).
atdragāt Dragājot, ar triecienu atdalīt.
nodrāzt Drāžot atdalīt nost (piemēram, skaidas).
pārdrāzt Drāžot pārdalīt.
sadrāzt Drāžot sadalīt, sasmalcināt.
nodrupināt Drupinot atdalīt nost.
apdrupināt Drupinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt vai no vairākām pusēm).
atdrupināt Drupinot atdalīt. _imperf._ Drupināt nost.
birzt Drūpot (spiediena, trieciena ietekmē), dalīties sīkās daļiņās (parasti par ko sausu, sakaltušu). Drupt.
nodrupt Drūpot atdalīties nost.
atdrupt Drūpot atdalīties. _imperf._ Drupt nost.
sadrupt Drūpot sadalīties.
dēdēt Drupt, dalīties, irt fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
nodurt Durot atdalīt nost.
atdurt Durot atdalīt.
pārdurt Durot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Durot pārdalīt.
atdurstīt Durstot atdalīt.
pretistaba Dzīvojamās ēkas vienā galā atdalīta, parasti neapkurināma, telpa (pārtikas un iedzīves piederumu glabāšanai).
kutikula Ektodermas šūnu izdalīts slānis ķermeņa virspusē (tārpiem, posmkājiem).
noēvelēt Ēvelējot atdalīt nost.
dzimt Fizioloģisku procesu rezultātā atdalīties no mātes organisma.
nofrēzēt Frēzējot atdalīt nost.
šķeltne Gabals, kas ir atdalījies, atdalīts (no kā).
šķemba Gabals, parasti šķautņains, kas ir atdalījies, atdalīts (no kā).
emulsija Gaismjutīga kārtiņa, kas sastāv no želatīna šķīdumā sadalītiem gaismjutīgiem kristāliņiem.
klase Galīgs vai bezgalīgs pēc zināmas pazīmes izdalīts (kā) kopums, kas uzskatīts par vienu veselumu.
strēmele Garena, šaura (kāda materiāla) plāksne, kas (parasti) ir atdalīta no (šī materiāla) lielāka gabala. Arī sloksne.
šnore Garš, šaurs apstrādāšanai iedalīts zemes gabals ciema laukos.
slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
nogrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), atdalīt nost (daĮu).
sagraizīt Graizot sadalīt, sasmalcināt.
nograuzt Graužot atdalīt nost.
pārgrauzt Graužot pārdalīt.
izgriezt Griežot atdalīt (daļu, parasti no kā vidus).
nogriezt Griežot atdalīt nost.
atgriezt Griežot atdalīt. _imperf._ Griezt nost. Nogriezt.
griezums Griežot atdalītā daļa.
pārgriezt Griežot pārdalīt.
izgriezt Griežot sadalīt noteikta lieluma un formas gabalos (piemēram, gaļu).
sagriezt Griežot sadalīt, sasmalcināt.
nogriezt Griežot un spiežot atdalīt ūdeni (parasti no slapjām drēbēm).
nogriezt Griežot un spiežot, parasti slapjas drēbes, atdalīt (ūdeni no tām).
nodalīt Grupējot nošķirt, atdalīt atsevišķi (no ka).
izšķirt Grupējot, klasificējot izdalīt.
klasificēt Grupēt, dalīt (ko) pēc noteikta viedokļa, atbilstoši noteiktiem nosacījumiem.
pārgruzdēt Gruzdot kļūt cauram, bojātam. Gruzdot pārdalīties.
ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
saņemt Gūt iespēju (ko) izmantot, arī (ko) veikt, (kur) piedalīties.
hidrolizēties Hidrolīze (1) sadalīties sastāvdaļās.
iekārtot Iedalīt (piemēram, darbus) noteiktā kārtībā.
sadalīt Iedalīt katram noteiktu daļu (no kāda darba, veicamā uzdevuma u. tml.).
plānot Iepriekš sadalīt (laiku) pa posmiem (kā veikšanai). Iepriekš noteikt (kā) izpildes laiku.
būt Ierasties un piedalīties. Arī ierasties.
nokavēt Ierasties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams (darbā, mācībās, pasākumā u. tml.). Ierodoties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams, zaudēt iespēju piedalīties (pasākumā, notikumā u. tml.).
Sadales skapis Ierīce, kas sadala, piemēram, elektriskās strāvas piegādi. Sadalītājs (2).
ielaisties Iesaistīties (sarunās, strīdos). Piedalīties (domu apmaiņā).
iesaistīties Iesākt piedalīties (piemēram, darbā, pasākumā, organizācijā).
startēt Iesniegt dokumentus, piedalīties eksāmenos, lai iestātos (parasti mācību iestādē).
ieēsties Iespiesties (kā virsmā) tā, ka grūti noņemt, atdalīt (par vielām, netīrumiem).
pieplūst Iestāties (piemēram, kādā organizācijā), piedalīties, iesaistīties (kādā pasākumā) - par lielāku daudzumu cilvēku.
Pavadīt pēdējā gaitā (arī uz pēdējo dusu), arī pavadīt (arī izvadīt) pēdējā (arī beidzamajā) ceļā (arī gājumā) Iet bēru gājienā un apbedīt mirušo. Piedalīties apbedīšanā.
Pavadīt pēdējā gaitā (arī uz pēdējo dusu), arī pavadīt (arī izvadīt) pēdējā (arī beidzamā) ceļā Iet bēru gājienā un apbedīt mirušo. Piedalīties apbedīšanā.
Izieties rotaļā Ilgāku laiku, daudz piedalīties rotaļā.
Izieties rotaļās Ilgāku laiku, daudz piedalīties rotaļās.
ozolīte Indīgs gundegu dzimtas augs ar trīsstaraini dalītām lapām, dažādas krāsas ziediem un vainaglapām, kam ir pieši.
sadalāmība Īpašība, spēja (parasti vielai) sadalīties, tikt sadalītam.
dalāmība Īpašība, spēja dalīties, tikt sadalītam.
pārirt Irstot pārdalīties. Irstot kļūt cauram, bojātam.
padzirkstēt Īsu brīdi, mazliet izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem).
nodzirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem).
izstrutot Izdalīt (daudz vai visas) strutas (piemēram, par augoni).
iztecēt Izdalīt (daudz vai visas) strutas, šķidrumu (par augoni, ķermeņa daļu).
izdāļāt Izdalīt (daudz vai visu), atdot daudziem.
izsvīst Izdalīt (ko) šķidruma veidā (par augiem).
izgarot Izdalīt (mitrumu, tvaikus).
iztvaikot Izdalīt (mitrumu, tvaikus).
izsvīst Izdalīt (no organisma sviedrus), izdalīt (ko) sviedru veidā (no organisma).
izvadīt Izdalīt (no organisma, tā daļām) - par orgāniem.
atdalīt Izdalīt (no sevis).
izgulsnēt Izdalīt (no šķīduma vielu) cietā veidā.
izšķirt Izdalīt (pēc kādām pazīmēm no kopuma).
strobēt Izdalīt (signālu, tā daļu) noteiktā laika intervālā vai noteiktā frekvenču joslā.
iztvanēt Izdalīt (spēcīgu smaržu).
atbrīvot Izdalīt (vielu no kāda savienojuma).
izskalot Izdalīt (vielu) no kāda maisījuma (par šķidrumu). Izvadīt (vielu, piemēram, no organisma).
detektēt Izdalīt (zemfrekvences svārstības) no modulētām augstfrekvences svārstībām.
saīsināt Izdalīt daļskaitļa skaitītāju un saucēju ar vienu un to pašu naturālu skaitli.
izsvīst Izdalīt daudz sviedru. Intensīvi svīst (par cilvēku, dzīvnieku, to ķermeņa daļām).
dzirksteļot Izdalīt dzirksteles.
Izmest kārtis Izdalīt kārtis (spēlei).
Izmest kārtis Izdalīt kārtis (spēlei).
medot Izdalīt nektāru (par augiem, ziediem).
izkārnīties Izdalīt no organisma izkārnījumus.
dzirkstēt Izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem).
atsuloties Izdalīt sulu, šķidrumu (piemēram, ilgākas uzglabāšanas, temperatūras maiņu rezultātā) - par dažiem pārtikas produktiem.
kūpēt Izdalīt tvaiku (par ko karstu, piemēram, par šķidrumu).
iztvaicēt Izdalīt tvaiku veidā (ko no vielas).
iztvaikot Izdalīt tvaiku. Izgarot.
izstarot Izdalīt un izplatīt telpā (elementārdaļiņas).
valgot Izdalīt valgumu, valgmi (piemēram, asaras).
izelpot Izdalīt, izplatīt (piemēram, mitrumu, smaržu). Izdvest (3), izdvašot (1).
izdvest Izdalīt, izplatīt (piemēram, smaržu, karstumu).
izdvašot Izdalīt, izplatīt (piemēram, smaržu, siltumu). Izdvest (3).
iztvaikot Izdalīt, izplatīt (smaržu, smaku).
izgarot Izdalīt, izplatīt (smaržu).
izdot Izdalīt, izsniegt lietošanā (parasti vairākiem kādus priekšmetus).
macerēties Izdalīties (no augiem) šķīdinātājā, kam ir istabas temperatūra (par vielām).
izkrist Izdalīties (no kāda veseluma) un izslīdēt, nokrist.
izgulsnēties Izdalīties (no šķīduma) cietā veidā (par vielu).
atlēkt Izdalīties (par krēpām).
izriesties Izdalīties (parasti par sviedriem).
ņirbēt Izdalīties apkaimē ar savu daudzkrāsainību, spožuma mainīgumu (par ko kustīgu).
izspiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).
spiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).
tecēt Izdalīties no organisma un (parasti) pārvietoties pa tā virsmu (par šķidrumu).
nogulsnēties Izdalīties no šķīduma nogulšņu veidā.
izvilkties Izdalīties šķīdinātājā (par vielu).
izsvīst Izdalīties šķidruma veidā (no augiem).
plūst Izdalīties un tecēt, parasti lielā daudzumā (par asarām, sviedriem). Tecēt (no ievainojuma), parasti lielā daudzumā (par asinīm).
kvēlot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem).
zvērot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem). Kvēlot (2).
rūsganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar sava rūsgano krāsu.
baltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu baltumu vai gaišumu.
dzeltēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu dzelteno krāsu.
svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu. Būt spožam (par, parasti sarkanu, gaismu).
tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu. Arī sārtoties (piemēram, par debesīm).
melnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu. Melnēt (2).
pelēksnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu.
pelēksnīt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu.
pelēkot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēko krāsu.
raiboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu. Būt klātam ar ko raibu. Raibot (1).
raibot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu. Būt klātam ar ko raibu. Raiboties (1).
rūdot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu rudo krāsu.
rūsēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu rūsgano krāsu.
sarkanot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano krāsu. Būt sarkanam, ar sarkanu nokrāsu.
sarkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu.
sārtoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu. Sārtot (2).
sārtot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu. Sārtoties (2).
sudraboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu. Sudrabot (2).
sudrabot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu. Sudraboties.
zeltoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino krāsu. Zeltot (1).
zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino krāsu. Zeltoties.
zilganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilgano krāsu; kļūt vai būt zilganam.
zilot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu. Kļūt vai būt zilam. Arī zilgot.
zilēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu. Zilot.
zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu. Kļūt vai būt zilam, zilganam. Arī zilgmot.
zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu. Kļūt vai būt zilam, zilganam. Arī zilgot.
tumst Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
tumšot Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu. Tumst (2).
balot Izdalīties, būt redzamam (par ko baltu, gaišu).
balēt Izdalīties, būt redzamam (par ko baltu, gaišu). Balot (1).
gaismot Izdalīties, būt redzamam (uz tumšāka fona).
balot Izdalīties, būt redzamam ar savu gaišumu uz tumšāka fona.
balsnīt Izdalīties, būt redzamam ar savu gaišumu uz tumšāka fona.
ēnoties Izdalīties, būt redzamam uz gaiša fona (piemēram, par tumšu priekšmetu, figūru).
palsot Izdalīties, būt redzamam, atšķirties ar savu palso nokrāsu uz spilgtāka, arī tumšāka fona.
lāsot Izdalīties, sūkties laukā pa lāsēm.
Smērēt (arī triept, traipīt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
Triept (arī smērēt, traipīt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
Rokas smērēt Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
Rokas (arī nagus vienk.) smērēt Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
Traipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
pārkārtoties Izkārtoties, sadalīties (darba veikšanai) citādi (piemēram, par darba kolektīvu).
iet Izkrist (par matiem, spalvu). Lobīties, atdalīties (par ādu, krevelēm u. tml.).
nolīt Izlīstot atdalīties nost (par daļu).
izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties. Atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībnieku.
iznērst Izvadīt, izdalīt (ikrus, olas).
atrauties Izvairīties (no darba, pienākuma u. tml.). Nepiedalīties, norobežoties.
norobežot Izveidojot robežu, nošķirt, nodalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
sastigot Izveidojot vairākas, daudzas stigas, sadalīt (mežu).
izkrist Izveidoties (kādā veselumā) un izdalīties (no tā).
nozaroties Izveidoties par atsevišķu nozari (no kāda kopuma), dalīties atsevišķās nozarēs.
iztīties Izvirzīties, izdalīties (parasti no miglas, dūmiem) un kļūt saskatāmam.
nokalt Kaļot atdalīt nost.
atkalt Kaļot atdalīt. _imperf._ Kalt nost.
apkapāt Kapājot atdalīt (no visām vai vairākām pusēm).
nokapāt Kapājot atdalīt nost.
atkapāt Kapājot atdalīt. _imperf._ Kapāt nost.
Iztecināt taukos Karsēt (piemēram, treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
Iztecināt taukos Karsēt (piemēram, treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
skribināt Kasīt, arī skrāpēt (ko). Kasot, arī skrāpējot dalīt nost (parasti ko sīku).
piekasīt Kasot (ko nost), atdalīt (to) lielākā daudzumā.
nokasīt Kasot, skrāpējot atdalīt nost.
nokāst Kāšot atdalīt nost, parasti novārījumu (no kā).
nokausēt Kausējot atdalīt nost.
ievietot Klasificējot iedalīt (kur).
noklīst Klīstot, virzoties nodalīties (no citiem). Novirzīties (no ceļa) un pazaudēt (to).
Nokļūt uz skatuves Kļūt par aktieri. Sākt piedalīties izrādēs.
Nokļūt uz skatuves Kļūt par aktieri. Sākt piedalīties izrādēs.
plankumot Kļūt plankumainam. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu plankumainību (1).
iezīmēties Kļūt saskatāmam (piemēram, apgaismojumā), izdalīties (uz apkārtējā fona).
kārtoties Kļūt slāņainam, sadalīties pa slāņiem.
sprēgāt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.). Strauji izdalīties (no kā, parasti degoša).
rist Kļūt vaļīgam, dalīties pa sastāvdaļām, elementiem, zūdot saistījumam starp tiem (parasti par ko sapītu, savītu). Arī raisīties (1).
saknābāt Knābājot sadalīt, sasmalcināt.
noknābt Knābjot atdalīt nost.
pārknābt Knābjot radīt (kam) caurumu, bojājumu? knābjot pārdalīt.
saknābt Knābjot sadalīt, sasmalcināt.
noknaibīt Knaibot atdalīt nost.
saknaibīt Knaibot sadalīt, sasmalcināt.
noknibināt Knibinot atdalīt nost.
apknibināt Knibinot atdalīt sīkus gabaliņus (vairākās vietās vai visapkārt).
atknibināt Knibinot atdalīt.
sakniebt Kniebjot (parasti ar knaiblēm), sadalīt, sasmalcināt.
nokniebt Kniebjot atdalīt nost.
atkniebt Kniebjot atdalīt. Nokniebt.
izkniebt Kniebjot izņemt, atdalīt.
pārkniebt Kniebjot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Kniebjot pārdalīt.
nokodīt Kodot atdalīt nost.
dubultkoris Koris, kas sadalīts divās daļās tā, ka katra no tām veido pilnu jaukto kori (skaņdarba vienlaicīgai izpildīšanai).
nokost Kožot atdalīt nost.
atkost Kožot atdalīt. _imperf._ Kost nost. Nokost.
pārkost Kožot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Kožot pārdalīt.
izcelties Krasi atdalīties (no apkārtējā, arī kontrastēt ar apkārtējo).
nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē, kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost.
nokraut Kraujot atdalīt nost no virsas (daļu).
ilzīte Kurvjziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini dalītām lapām.
pārkust Kūstot pārdalīties.
pārkvalificēt Kvalificēt vēlreiz, no jauna. Kvalificējot iedalīt citā grupā, kategorijā.
replantoloģija Ķirurģijas nozare, kas pārstāda atdalītos audus, orgānus u. tml. atpakaļ bijušajā vietā.
replantācija Ķirurģiskā operācijā atdalīto audu, orgānu u. tml. pārstādīšana atpakaļ bijušajā vietā.
replantēt Ķirurģiski pārstādīt (atdalītos audus, orgānus u. tml.) atpakaļ bijušajā vietā.
kūrfirsts Laicīgais vai garīgais zemes valdnieks (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
izlauzīt Lauzot atdalīt (parasti daļu no veselā).
nolauzīt Lauzot atdalīt nost (daudz vai visu).
izlauzīt Lauzot sadalīt (vairākās daļās).
salauzīt Lauzot sadalīt, sasmalcināt.
uzlauzīt Lauzot, parasti no apakšpuses uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt.
atlauzt Laužot atdalīt (daļu no veselā). _imperf._ Lauzt nost. Nolauzt.
izlauzt Laužot atdalīt (no kā).
nolauzt Laužot atdalīt nost.
pārlauzt Laužot pārdalīt.
salauzt Laužot sadalīt, sasmalcināt.
pārdalīt Laužot, griežot u. tml., sadalīt (ko) divos gabalos, divās daļās. Sadalīt (kopumu, daudzumu) divos gabalos, divās daļās.
uzlauzt Laužot, parasti no apakšpuses uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt.
noliet Lejot atdalīt (šķidrumu no kā).
noliet Lejot atdalīt nost (daļu).
transportieris Leņķu mērīšanai un konstruēšanai paredzēts instruments, kas sastāv no lineāla un 180 grādu iedaļās sadalīta pusgredzena.
pārliekt Liecot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (liekuma vietā). Pārlocīt (1).
nolobīt Lobot atdalīt (apvalku, parasti mizu, čaumalu, arī ārējo daļu).
nolobīt Lobot atdalīt (kam) apvalku, parasti mizu, čaumalu.
atlobīt Lobot atdalīt, noņemt (kā virskārtu). Nolobīt.
nolobīties Loboties, tiekot lobītam, atdalīties (piemēram, par mizu, ādas virskārtu).
pārlocīt Lokot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (locījuma vietā).
izlozēt Lozējot sadalīt (piemēram, priekšmetus, vietas, pienākumus).
nolupināt Lupinot atdalīt (apvalku, parasti čaumalu, mizu).
nolupināt Lupinot atdalīt (kam) virskārtu, parasti čaumalu, mizu. Nolobīt.
atlupināt Lupinot atdalīt, noņemt (parasti kā virskārtu). Lupinot atbrīvot (no kā).
nolupt Lūpot atdalīties nost.
atlūzt Lūstot atdalīties (no veselā) pavisam vai daļēji.
nolūzt Lūstot atdalīties nost.
uzlūzt Lūstot dalīties gabalos virzienā no apakšas uz augšu (par ledus segu upē, ezerā vai citā ūdenstilpē).
izlūzt Lūstot izvirzīties, atdalīties (no kā).
pārlūzt Lūstot pārdalīties.
salūzt Lūstot sadalīties.
laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā). Ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
Kā pieaudzis Ļoti cieši klāt, tā ka nevar atdalīt, noņemt, novilkt.
Asaru maisiņš Maisiņš, kurā sakrājas acs dziedzeru izdalītais šķidrums.
starpmateriāls Materiāls, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
nomazgāt Mazgājot atdalīt nost.
padalīt Mazliet izdalīt, sadalīt.
pakust Mazliet, daļēji izšķīst, sadalīties (par vielu).
pairt Mazliet, daļēji sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (par priekšmetu).
sairt Mehāniskas, ķīmiskas u. tml. iedarbības rezultātā, parasti pilnīgi, sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (parasti par priekšmetiem, vielām).
centrifugēt Mehāniski sadalīt sastāvdaļās (maisījumu) ar centrifūgu (1).
piekare Mehānismu un detaļu sistēma atbalsta elementu (piemēram, riteņu, veltņu) savienojumam ar mašīnas korpusu, lai kustībā samazinātu dinamisko slodzi un to vienmērīgi sadalītu pa visiem atbalsta elementiem.
miekšķēt Mērcēt, lai atdalītu nost.
atmērīt Mērījot atdalīt, nodalīt vai atzīmēt (kādu platību, daudzumu, skaitu).
piegriezt Mērījot iedalīt (parasti zemi) no kādas platības.
uzmērīt Mērījot pārsniegt (kā) nepieciešamo, paredzēto daudzumu, apjomu u. tml. Mērījot iedalīt (ko) ar uzviju.
samērīt Mērījot sadalīt (noteiktās daļās, attiecībās).
zonēt Mērķtiecīgi sadalīt teritoriju, telpu noteiktās funkcionālās zonās (parasti pilsētbūvnieciskā plānojumā).
starpenis Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas). Reglete.
reglete Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas). Starpenis.
atmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot atdalīt nost.
šarāde Mīkla, kur atminamais vārds sadalīts daļās, no kurām katrai ir patstāvīga vārda nozīme, kas jāatmin pēc nosauktajām pazīmēm.
virmot Mirdzēt, laistīties (piemēram, par gaismu, krāsu). Arī būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
atmirkt Mirkstot atdalīties, atlobīties nost.
nomizot Mizojot atdalīt (kam) mizu.
nomizot Mizojot atdalīt (mizu).
puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2 - 3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
krist Nebūt stingri iestiprinātam un neturēties iekšā, atdalīties, slīdēt ārā.
klusēt Nebūt vairs aktīvam (parasti radošā darbā). Aktīvi nepiedalīties (kur), palikt nomaļus.
kavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās u. tml. (noteiktu laiku).
nokavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās, pasākumā u. tml. (noteiktu laiku).
kavēt Neierasties, nepiedalīties (darbā, mācībās u. tml.).
nokavēt Neierasties, nepiedalīties (darbā, mācībās u. tml.). Kavēt (3).
padalīties Neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu savās izjūtās, domās, pieredzē).
padalīties Neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu, savā starpā).
padarboties Neilgu laiku, mazliet piedalīties (kur). Neilgu laiku būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
palustēties Neilgu laiku, mazliet priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
saturēt Neļaut izdalīties, izplūst no organisma.
atstumt Neļaut vairs piedalīties (kādā pasākumā), ieņemt (kādu amatu).
izraut Nepamatoti atdalīt (faktu, parādību u. tml.) no veseluma, kopuma.
izlaist Nepiedalīties (kādā vai dažos no vairākiem, parasti regulāriem, pasākumiem), neveikt (kādu vai dažas no vairākām, parasti regulārām, darbībām, uzdevumiem).
Nostāties malā Nepiedalīties, arī neiejaukties (kur).
Stāvēt malā (arī nomaļus) Nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
krist Nepiegult, neturēties stingri klāt un slīdēt nost, atdalīties.
Ideālā daļa Nesadalīta kopīpašuma iedomājamā daļa.
Turēties kopā Nesairt, nesadalīties.
Turēties kopā Nesairt, nesadalīties.
atēnoties Neskaidri atšķirties, izdalīties (uz kāda, parasti gaiša, fona). Mest ēnu (uz gaiša fona).
ieēnoties Neskaidri iezīmēties, izdalīties uz gaišāka fona (par ko patumšu).
pakulas No augu (parasti linu, kaņepāju) garajām šķiedrām pirmapstrādē atdalīts īsu šķiedru kopums.
pusmuiža No galvenās muižas nodalīta lauku lielsaimniecība.
žagari No koka vai krūma atdalīti tievi, parasti sausi, zari.
šķēle No pārtikas produkta (piemēram, maizes klaipa, gaļas, siera) atdalīts samērā plāns gabals.
atšķelt Nodalīt ar pauzēm, uzsvērt (runas daļas).
Novilkt robežu Nodalīt kādus cilvēkus no citiem (piemēram, pēc to stāvokļa sabiedrībā).
Novilkt robežu Nodalīt kādus cilvēkus no citiem (piemēram, pēc to stāvokļa sabiedrībā).
nošķirt Nodalīt savrup, nodalot iekļaut atsevišķā grupā.
nodot Nodalīt, iedot (ierobežotā daudzumā, parasti pārtikas produktus).
nogriezt Nodalīt, nošķirt (no kā).
nomaldīties Nodalīties (no citiem) un pazaudēt (tos).
sastāties Nodalīties no šķidruma (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
nošķelties Nodalīties savrup (piemēram, no kādas grupas).
nošķirties Nodalīties savrup.
nogrupēties Nodalīties savrupās grupās.
atšķirties Nodalīties, nošķirties savrup (no citiem).
nogabals Nodalīts (zemes, meža) gabals.
piekopt Nodarboties (piemēram, ar kādu amatu), piedalīties (kādā pasākumā).
smērēties Nodarboties ar ko nepatīkamu, neizdevīgu, arī piedalīties nepatīkama, neizdevīgā pasākumā.
noknābāt Noēst, parasti ko nelielu, arī sadalītu mazos gabalos (par cilvēkiem).
nedalīts Nol. divd. --> dalīt.
nedalāms Nol. divd.--> dalīt.
nojukt Nolietojoties sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot). Arī izjukt (1).
noiet Nolobīties, nolupt, atdalīties.
iemērīt Nomērīt un piešķirt. Arī iedalīt (3).
nomaukt Nomest (piemēram, veco ādu, čaulu). Atdalīt sev (ragus).
nokabināt Noņemt, atdalīt nost (ko uzkabinātu, piekabinātu).
no Norāda uz kopumu, kam tiek atdalīta, nošķirta kāda daļa, sastāvdaļa.
nost Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdalīts, atņemts, arī attālināts no kā. Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdalījies, attālinājies no kā.
no Norāda uz to, kas kam tiek atdalīts, nošķirts, noņemts.
nost Norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts, atņemts (no kā). Norāda, ka (kas) atdalās (no kā).
zemē Norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts. Nost.
sa- Norāda, ka (kas) tiek sadalīts, sasmalcināts, sadalās, sasmalcinās, parasti vairākās, daļās.
nodalīt Norobežot (parasti telpu, platību no citas telpas, platības). Atdalīt (2).
atšķirt Norobežot, atdalīt (ar sētu, sienu u. tml.).
izolēt Norobežot, atdalīt (piemēram, ierīci, celtni) tā, lai neļautu enerģijai vai vielai izplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes. Norobežot no apkārtējās vides.
noslēgt Norobežot, nošķirt, atdalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
Novilkt robežu Norobežot, nošķirt, nodalīt (parasti parādības sabiedrībā).
Novilkt robežu Norobežot, nošķirt, nodalīt (parasti parādības sabiedrībā).
atgriezt Nospraužot robežas, atdalīt (zemes gabalu no kādas platības).
Nošķirt (arī atšķirt) aunus no avīm Nošķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem. II Norobežot, nodalīt (parasti platību, telpu ar sētu, sienu u. tml.).
nodalīt Nošķirt, atdalīt (ko no kāda kopuma). Iedalīt (ko no kāda kopuma).
atdalīties Nošķirties, izdalīties (par dažādu maisījumu un ķīmisku savienojumu sastāvdaļām).
priekšmets Objektīvās realitātes daļa, kas tiek īpaši izdalīta no realitātes.
atsevišķs Organizatoriski nodalīts, tāds, kas darbojas patstāvīgi (par karaspēka daļām, apakšvienībām).
biezpiens Paaugstinātā temperatūrā sarecinātas, no sūkalām atdalītas piena olbaltumvielas.
pieķepāt Padalīt ļoti netīru.
iezīmēt Padarīt skaidri saskatāmu (piemēram, apgaismojot), izdalīt (uz apkārtējā fona).
krāns Pagriežams (kā) plūsmas relejveida sadalītājs.
noraut Pakļaujot berzei, atdalīt nost, arī sabojāt.
vēdekļpalma Palma ar staraini dalītām vēdekļveida lapām.
iesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk piedalīties (piemēram, darbā, pasākumā, organizācijā).
sadabūt Panākt, parasti ar pūlēm, ka (kāds) ierodas, arī uzņemas ko veikt, kar piedalīties.
Milimetru papīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos. Milimetrpapīrs.
milimetrpapīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos. Milimetru papīrs.
Milimetru papīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta, vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos. Milimetrpapīrs.
Noraidīt no laukuma Par noteikumu pārkāpumu sporta spēles laikā aizliegt tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
nobraukt Pārbraucot (pāri ķermeņa daļai), atdalīt nost (to).
pāršķirt Pārdalīt (matus, matu kārtojumu) - par šķirtni, celiņu (matos).
pāršķirt Pārdalīt (parasti telpu, platību).
ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus šuvuma vietā, dalīt (apģērbu, sašūtus drēbju gabalus u. tml.).
ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus, dalīt (šuvuma vietu).
Nozust no apvāršņa Pārstāt darboties, piedalīties kur, nebūt sastopamam kur.
Nozust no skatuves Pārstāt darboties, piedalīties kur.
Nozust no skatuves Pārstāt darboties, piedalīties kur.
izstāties Pārtraukt piedalīties (kādā pasākumā).
izstāties Pārtraukt piedalīties (tiesas, procesa).
diskrēts Pārtraukts, sadalīts.
notrūkt Pārtrūkstot saistījumam, atdalīties nost.
notrūkt Pārtrūkt, arī pārtrūkstot atdalīties nost.
rektificēt Pārtvaicējot sadalīt šķidru vielu maisījumu, izmantojot to viršanas temperatūras atšķirības.
metabolizēt Pārvērst, sadalīt (ko) vielmaiņas procesā.
izgarot Pārvērsties tvaikos (par vielu). Izdalīties (par tvaikiem).
iztvaikot Pārvērsties tvaikos. Izdalīties (par tvaikiem).
asarot Pastiprināti izdalīt asaras (par acīm).
iedalījums Paveikta darbība --> iedalīt (1).
iedalījums Paveikta darbība --> iedalīt (2).
dalījums Paveikta darbība, rezultāts --> dalīt (1).
dalījums Paveikta darbība, rezultāts --> dalīt (2).
dalījums Paveikta darbība, rezultāts --> dalīt (4).
pārdalījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārdalīt (1).
pārdalījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārdalīt (2).
sadalījums Paveikta darbība, rezultāts --> sadalīt (1).
sadalījums Paveikta darbība, rezultāts --> sadalīt (2).
sadalījums Paveikta darbība, rezultāts --> sadalīt (3).
sadalījums Paveikta darbība, rezultāts --> sadalīt (4).
tabula Pēc noteikta principa kārtotu faktu, datu fiksējums, parasti ailēs, vertikālā vai horizontālā secībā. Ailēs sadalīta lapa, plāksne u. tml. šādai faktu, datu fiksēšanai.
atrauties Pēkšņi atdalīties, tikt atrautam (piemēram, par ko piestiprinātu, saaugušu).
viesis Persona, parasti oficiāla, kas ierodas (kur) no citurienes, lai, piemēram, piedalītos kādā pasākumā, veiktu (ko).
kārtot Piedalīties (eksāmenā, ieskaitē u. tml.), lai pārbaudītu savas zināšanas, prasmi un saņemtu attiecīgu vērtējumu.
dziedāt Piedalīties (izrādē, koncertā) ar vokāliem priekšnesumiem.
spēlēt Piedalīties (kā) spēlē (1). Nodarboties ar (kā) spēli (1).
spēlēt Piedalīties (kā) spēlē (2). Nodarboties ar (kā) spēli (2).
iziet Piedalīties (kādā pasākumā, kas parasti saistīts ar pārvietošanos) un pabeigt piedalīties.
kārtot Piedalīties (mācību priekšmeta) eksāmenā, ieskaitē u. tml. lai pārbaudītu savas zināšanas, prasmi un saņemtu attiecīgu vērtējumu.
cīnīties Piedalīties (parasti sporta sacensībās) un censties uzvarēt, iegūt pārsvaru.
vingrināties Piedalīties (parasti sporta) treniņos.
turēt Piedalīties (pasākumā, darbībā u. tml.). Rīkot, arī veikt (pasākumu, darbību u. tml.).
dejot Piedalīties baleta izrādē, dejiskā uzvedumā.
Iziet cīņu ceļu Piedalīties cīņā, aktīvā darbībā (pret ko, par ko).
demonstrēt Piedalīties demonstrācijā (1).
disputēt Piedalīties disputā, zinātniskā strīdā.
dumpoties Piedalīties dumpī [1], sacelties.
dzīrot Piedalīties dzīrēs.
karot Piedalīties karā, cīnīties karā (par cilvēkiem, karaspēku).
Ost (arī ostīt) pulveri (arī pulvera dūmus) Piedalīties karā.
Ostīt (arī ost) pulveri (arī pulvera dūmus) Piedalīties karā.
Ost (arī ostīt) pulveri (arī pulvera dūmus) Piedalīties karā.
Iziet (arī izstaigāt) kara (arī kauju, cīņu) ceļus Piedalīties kaujās daudzās vietās.
Izstaigāt (arī iziet) kara (arī kauju, cīņu) ceļus Piedalīties kaujās daudzās vietās.
Izstaigāt kauju laukus (arī kara laukus) Piedalīties kaujās daudzās vietās.
Izstaigāt kara laukus (arī kauju laukus), arī izstaigāt (arī iziet) kara (arī kauju, cīņu) ceļus Piedalīties kaujās daudzās vietās.
Izstaigāt kauju laukus (arī kara laukus), arī izstaigāt (arī iziet) kauju (arī kara, cīņu) ceļus Piedalīties kaujās daudzās vietās.
Izstaigāt kauju (arī kara) laukus Piedalīties kaujās daudzās vietās.
manifestēt Piedalīties manifestācijā.
polemizēt Piedalīties polemikā.
rautot Piedalīties rautā. Rīkot rautu.
Iet rotaļās (retāk rotaļu) Piedalīties rotaļā.
sacensties Piedalīties sacensībās (3).
Aizstāvēt (kā) krāsas Piedalīties sacensībās (kādas komandas sastāvā).
sacensties Piedalīties sociālistiskajā sacensībā.
talkot Piedalīties talkā.
Spēlēt teātri Piedalīties teātra izrādēs, tēlojot lomas.
Spēlēt teātri Piedalīties teātra izrādēs, tēlojot lomas.
Dot ieguldījumu Piedalīties un radīt pozitīvus rezultātus (kādā darbībā).
vēlēt Piedalīties vēlēšanās, arī veikt (kā) vēlēšanas.
figurēt Piedalīties, darboties, atrasties (kur). Tikt nosauktam, pieminētam.
Iziet (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) arēnā Piedalīties, iesaistīties (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) pasākumā, parasti pirmo reizi. Uzsākt nopietni, sistemātiski darboties (sportā, mākslā, literatūrā u. tml.)
Iziet sporta (arī mākslas, literatūras u. tml.) arēnā Piedalīties, iesaistīties sporta (mākslas, literatūras u. tml.) pasākumā, parasti pirmo reizi. Uzsākt nopietni, sistemātiski darboties sportā (mākslā, literatūrā u. tml.).
startēt Piedalīties, parasti sporta, sacensībās.
Ņemt dalību Piedalīties.
Ņemt dalību Piedalīties.
vājpiens Piens, kuram krejojot atdalīts krējums.
nopilināt Pilinot atdalīt nost (daļu).
lēveris Pilnīgi vai daļēji atdalīts (audu) gabals.
nopilēt Pilot atdalīties nost (par daļu).
metropolitēns Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā. Metro.
metro Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā. Metropolitēns.
debitēt Pirmo reizi uzstāties (uz skatuves, filmā u. tml.), pirmo reizi piedalīties (piemēram, sporta sacensībās).
atplaisāt Plaisājot atdalīties.
sasprāgt Plaisājot sadalīties, parasti pēkšņi.
dalenis Plāksne (ar attiecīgiem uzrakstiem), kuru novieto plauktā starp grāmatām, lai nodalītu vienu kārtojuma daļu no otras.
bārbala Plāna sloksne, kas atdalīta (piemēram, no tāss).
reģions Plaša, pēc dabas, ekonomiskām, politiskām pazīmēm izdalīta teritorija (piemēram, apgabals, valsts, valstu grupa).
lobīt Plēst, dalīt nost (ādas virskārtu).
atplēst Plēšot atdalīt (pilnīgi vai daļēji)
noplēst Plēšot atdalīt nost. Plēšot atdalīt (daļu no kā), lai iegūtu (ko).
pārplēst Plēšot pārdalīt.
saplēst Plēšot sadalīt, sasmalcināt.
uzplēst Plēšot, parasti no apakšas uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt.
skudra Plēvspārņu kārtas kukaiņu dzimtu grupa, kurā ietilpst 3-12 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu.
atplīst Plīstot atdalīties (pilnīgi vai daļēji). _imperf._ Plīst nost.
pārplīst Plīstot pārdalīties.
saplīst Plīstot sadalīties, saplakt (par viļņiem).
saplīst Plīstot sadalīties. Plīstot sabojāties, parasti pilnīgi.
pārsprāgt Plīstot, sprāgstot (kam), rasties caurumam, bojājumam (tajā). Plīstot, sprāgstot pārdalīties.
izplosīt Plosot sadalīt, izjaukt (kādu kopumu).
atplucināt Plucinot atdalīt.
izplucināt Plucinot sadalīt viscaur sīkāk (piemēram? vilnu).
saplucināt Plucinot sadalīt, sasmalcināt.
noplucināt Plucinot, raujot atdalīt nost.
noplucināt Plucinot, raujot atdalīt putnam (spalvas). Plucinot, raujot atdalīt (putnam) spalvas.
noplūkt Plūcot atdalīt nost.
noplūkt Plūcot atdalīt putnam (spalvas). Plūcot atdalīt (putnam) spalvas.
nopluinīt Pluinot atdalīt (no kā).
nopluinīt Pluinot atdalīt nost.
noplūkāt Plūkājot atdalīt (no kā).
noplūkāt Plūkājot atdalīt nost.
atplūkāt Plūkājot atdalīt, atraut.
saplūkāt Plūkājot sadalīt, sasmalcināt.
noplūst Plūstot atdalīties nost.
stafete Posmos sadalīta komandu sacensība (piemēram, skriešanā, slēpošanā, peldēšanā) dažādās distancēs, kurās komandas dalībnieki mainās cits ar citu.
lustēties Priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
starplika Priekšmets, veidojums, viela, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
dalīšanās Process, arī darbība --> dalīties (1,3-6).
nopurināt Purinot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Purinot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt (kur, uz kā u. tml.).
nopurināt Purinot (ko), atdalīt nost (no tā).
atpūt Pūstot atdalīties (no kā).
pārpūt Pūstot pārdalīties, kļūt neizturīgam (kādā vietā).
nopūst Pūšot atdalīt nost (parasti par veļu).
saputoties Radīt, izdalīt putas, parasti lielākā daudzumā.
zemsvītra Raksts, kas atrodas avīzes lappuses apakšējā daļā un kas atdalīts no pārējā teksta ar taisnu svītru.
izdalīties Rasties un nodalīties, nošķirties (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma) - par vielu.
noraut Raujot atdalīt nost (ko visu vai tā daļu).
atraut Raujot atdalīt, atplēst (pilnīgi vai daļēji). _imperf._ Raut nost.
saraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts.
pārraut Raujot pārdalīt.
plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (parasti ko sīku) no kā. Raujot, ar rāvieniem atbrīvot (ko) no (parasti) kā sīka. Arī plūkt (1).
plūkt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam. Raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu putnu).
plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt sīkās daļās.
plūkt Raujot, ar rāvienu dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā). Šādā veidā dalot nost, vākt (ko).
šķīt Raujot, ar rāvienu, arī laužot dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā). Šādā veidā dalot nost, vākt (ko). Arī plūkt (1).
saraustīt Raustot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts.
pārraustīt Raustot pārdalīt.
atdalīties Refl. --> atdalīt (4).
atskaldīties Refl. --> atskaldīt (1). Tikt atskaldītam. Atšķelties, atdalīties.
dalīties Refl. --> dalīt (1).
izolēties Refl. --> izolēt (2). Nošķirties, norobežoties, atdalīties.
sadalīties Refl. --> sadalīt (1): tikt sadalītam.
sadalīties Refl. --> sadalīt (4). Tikt sadalītam.
sadalīties Refl. --> sadalīt (5). Tikt sadalītam.
ballēties Rīkot balles [1]. Piedalīties ballēs [1].
palīdzēt Rīkoties, darīt, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt. Piedalīties (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā).
siets Rīks, ierīce, arī ierīces, iekārtas u. tml. detaļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) mazākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
norīvēt Rīvējot atdalīt nost.
pārrīvēt Rīvējot pārdalīt.
atrobīt Robījot, iegriežot visapkārt robus, atdalīt, atgriezt.
norakt Rokot novirzīt (nost no kurienes). Rokot atdalīt nost.
pārrakt Rokot pārdalīt.
izrūgt Rūgstot sadalīties (par organiskām vielām).
pārrūsēt Rūsējot pārdalīties. Rūsējot kļūt cauram, bojātam.
(Brīvprātīgais) kārtības sargs Sabiedriskas organizācijas loceklis (PSRS), kura uzdevums ir, piemēram, aizsargāt pilsoņu tiesības un likuma prasības, aktīvi piedalīties likuma pārkāpumu novēršanā un pārtraukšanā, uzturēt sabiedrisko kārtību un sargāt sociālistisko īpašumu.
saskaldīt Sadalīt (4).
sašķelt Sadalīt (4).
izkārtot Sadalīt (cilvēkus) pa noteiktiem darbiem. Izrīkot (darbā, parasti noteiktā kārtībā).
sadrumstalot Sadalīt (kādu kopumu) vairākās samērā nelielās daļās.
rajonēt Sadalīt (kādu teritoriju) pēc noteikta kritērija savstarpēji atšķirīgās, bet iekšēji (administratīvās, ekonomiskās, klimatiskas u. tml.) daļās
zonēt Sadalīt (kādu teritoriju) pēc noteiktiem kritērijiem ģeogrāfiskās, klimatiskās, hidroloģiskās u. tml. zonās, joslās.
sagrafēt Sadalīt (ko) ailēs.
sagarumot Sadalīt (ko) noteikta garuma daļās.
dekoncentrēt Sadalīt (ko) pa vairākām vietām.
decentralizēt Sadalīt (ko) sīkākās daļās, grupās un novietot tās katru atsevišķi.
saskaldīt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās u. tml. Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti pilnīgi, zūd vienotība, saiknes starp sastāvdaļām, elementiem u. tml.
sašķelt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās u. tml. Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti pilnīgi, zūd vienotība, saiknes starp sastāvdaļām, elementiem.
saārdīt Sadalīt (ko), izjaucot (tā) kopumu.
pārziepjot Sadalīt (organisku savienojumu) ar ūdeni vai sārmu.
pirolizēt Sadalīt (organisku vielu), izmantojot augstas temperatūras iedarbību bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes.
pārdalīt Sadalīt (piemēram, teritoriju, ekonomiskus resursus) vēlreiz, no jauna.
rubricēt Sadalīt (tekstu) rubrikās (1). Ierakstīt (ko) rubrikās (1).
pārdalīt Sadalīt (telpu, platību, virsmu u. tml.) divās daļās (ar šķērssienu, aizkaru u. tml.).
sašķelt Sadalīt (teritoriju) vairākās daļās.
saskaldīt Sadalīt (teritoriju) vairākas daļas. Sašķelt (3).
hidrolizēt Sadalīt (vielu), izmantojot hidrolīzi (1).
parcelēt Sadalīt (zemi) parcelēs.
graduēt Sadalīt iedaļās (piemēram, skalu, instrumentu, trauku).
pārlauzt Sadalīt lappusēs (slejās saliktu tekstu) vēlreiz, no jauna.
izformēt Sadalīt mazākās vienībās, sadalīt pa citām vietām, vienībām vai likvidēt (kādu organizētu veselumu).
izkārtot Sadalīt noteiktā kārtībā (piemēram, laiku).
izārdīt Sadalīt pa sastāvdaļām.
izvērst Sadalīt platumā un dziļumā (veidojot kaujas iekārtu).
frakcionēt Sadalīt sastāvdaļās (maisījumu).
izjaukt Sadalīt sastāvdaļās (piemēram, ierīci, mehānismu, lai izlabotu, uzglabātu u. tml.).
iedalīt Sadalīt sīkāk (mazākās mērvienībās).
sasmalcināt Sadalīt sīkās daļās.
izdalīt Sadalīt un izsniegt (katram daļu no kopuma).
saplosīt Sadalīt, arī izkliedēt, parasti pilnīgi (mākoņus, miglu).
saskaldīt Sadalīt, parasti nevēlami (piemēram, tautu, kolektīvu) atsevišķās, atšķirīgās vienībās, grupās.
reģistrs Sadalītājs, arī regulators (iekārtās, ierīcēs u. tml.).
saskaldīties Sadalīties (4).
sašķelties Sadalīties (4).
saskaldīties Sadalīties (gabalos, daļās u. tml.).
sajukt Sadalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu). Izzust, parasti pilnīgi, parastajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
izšķirties Sadalīties (par priekšmetu).
sabrukt Sadalīties (par vielu, tās elementārdaļiņām, to saistījumu).
diferencēties Sadalīties (piemēram, dažādos veidos, atšķirīgās sastāvdaļās).
izjukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu, parasti kāda spēka iedarbībā.
pašķīst Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos, izkliedēties uz visām pusēm, parasti pēc trieciena, sitiena (par priekšmetu, priekšmetu kopumu).
pajukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos, parasti daļēji (par priekšmetiem).
pajukt Sadalīties daļās, tikt izkliedētam uz visām pusēm (par priekšmetu, tā sastāvdaļām, parasti kāda spēka iedarbībā). Izjukt (1).
sašķīst Sadalīties daļās, vairākos gabalos, parasti pēc trieciena, sitiena (par priekšmetiem, to kopumu).
izšķīst Sadalīties gabalos, daļās (piemēram, atsitoties pret ko).
izklīst Sadalīties pa vienam vai nelielās grupās (parasti, virzoties uz dažādām pusēm).
paklīst Sadalīties pa vienam vai nelielās grupās (parasti, virzoties uz dažādām pusēm). Izklīst (1).
disociēt Sadalīties sastāvdaļās (par molekulām).
izjukt Sadalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopu), izzust kārtībai starp (priekšmetu kopas) daļām.
macerēties Sadalīties sastāvdaļās ķīmisku vielu iedarbībā (par organisma, tā daļas audiem).
pajukt Sadalīties sastāvdaļās, izjukt uz visām pusēm (par priekšmetu kopumu, piemēram, tiem nokrītot, apgāžoties).
izirt Sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (par priekšmetu).
pajukt Sadalīties sastāvdaļās, parasti daļēji (par priekšmetu kopumu), izzust kārtībai, parasti daļēji, starp (priekšmetu kopas) daļām.
pārdalīties Sadalīties tā, ka rodas divi gabali, divas daļas.
izdalīties Sadalīties vairākās vai daudzās daļās (pa vienam vai nelielās grupās, parasti, virzoties uz dažādām pusēm). Izklīst (1).
saslāņoties Sadalīties, arī izveidoties slāņveidīgi.
pašķirties Sadalīties, kļūt mazāk blīvam, parasti radot spraugas (par mākoņiem, miglu).
sajukt Sadalīties, parasti pilnīgi, daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
pašķirties Sadalīties, sašķelties, ieplūkt uz neilgu laiku (piemēram, par viļņiem, ūdenstilpes līmeni).
artikulēts Sadalīts sastāvdaļās (par cilvēka runu).
nodalīties Sadaloties zaudēt saistību (ar ko). Atdalīties (1).
atdegt Sadegt līdz kādai vietai un atdalīties nost.
sadēdēt Sadrupt, sadalīties, sairt fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
Mute atdarās (arī atveras) Saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā.
Mute atdarās Saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā.
piebiedroties Sākt piedalīties (kur), pievienoties (piemēram, pasākumam, kādai norisei).
tabula Salikums, kas sastāv no vairākām (ar horizontālām un vertikālām līnijām atdalītām) ailēm, kurām ir katrai savs nosaukums.
šķēle Samērā plāns (no kādas vielas, materiāla, parasti no augsnes) atdalīts gabals.
kopsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) locekļi.
pilnsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) locekļi.
nopūt Sapūstot atdalīties nost.
notrūdēt Satrūdot atdalīties nost.
notrunēt Satrunot atdalīties nost.
notrupēt Satrupot atdalīties nost.
notrusēt Satrusot atdalīties nost, arī iegūt bojājumu.
simtlauciņu Savienojumā «simtlauciņu dambrete»: dambrete, kuru spēlē uz galdiņa, kas ir sadalīts 100 lauciņos.
griezt Savienojumā ar «nost», «klāt» u. tml.: nodalīt, atmērīt (parasti zemi).
no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz nodalītu vietu.
no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas atdalās vai tiek atdalīts nost.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek sadalīts, sadalās divos gabalos, divās daļās.
krejot Separējot dalīt (pienu) krējumā un vājpienā.
nosijāt Sijājot atdalīt nost. Atsijāt.
atsijāt Sijājot atdalīt.
parcele Sīks (parasti no lielāka zemes īpašuma atdalīts) zemes gabals.
akants Siltzemju lakstaugs (retāk krūms vai neliels koks) ar lielām, dzeloņainām, plūksnoti dalītām lapām.
skaldīt Sitot (ar asu priekšmetu), dalīt, drupināt nost.
dauzīt Sitot ar kādu rīku pa priekšmetu, atdalīt, dabūt (ko) nost.
nosist Sitot, ar sitienu atdalīt nost.
pārsist Sitot, ar sitienu radīt (kam) caurumu, bojājumu. Sitot, ar sitienu pārdalīt.
cirst Sitot, triecot (ar asu priekšmetu), dalīt nost (visu vai kā daļu).
cirst Sitot, triecot (ar cirvi), dalīt nost (koku vai tā daļu), lai iegūtu kokmateriālu, malku.
cirst Sitot, triecot (ar cirvi), dalīt nost (visu vai kā daļu).
lauzt Sitot, triecot (piemēram, ar smagu priekšmetu), atdalīt, dalīt, šķelt.
skaitītājs Skaitlis, kas rāda kādas sadalītas vienības vienādo daļu skaitu.
saucējs Skaitlis, kas rāda, cik vienādās daļās ir sadalīta kāda vienība.
Daļskaitļa saucējs Skaitlis, kas rāda, cik vienādās daļās ir sadalīts vieninieks.
noskaitīt Skaitot atdalīt (no kopuma noteiktu daudzumu). Skaitot iedalīt.
atskaitīt Skaitot atdalīt, atņemt nost. Atrēķināt.
noskaldīt Skaldot atdalīt nost.
atskaldīt Skaldot atdalīt.
izskaldīt Skaldot izdalīt (parasti no kāda veseluma).
pārskaldīt Skaldot pārdalīt.
saskaldīt Skaldot sadalīt, sasmalcināt.
pārplēst Skaldot, šķeļot pārdalīt.
noskalot Skalojot atdalīt nost, notīrīt. Skalojot novirzīt nost.
noskrāpēt Skrāpējot atdalīt nost, notīrīt.
atskrāpēt Skrāpējot, kasot atdalīt. Noskrāpēt.
noskribināt Skribinot atdalīt gaļu (no kaula).
noskribināt Skribinot atdalīt nost.
noskrubināt Skrubinot atdalīt gaļu (no kaula).
noskrubināt Skrubinot atdalīt nost.
apskrubināt Skrubinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt vai vietumis).
atskrubināt Skrubinot atdalīt.
noskūt Skujot atdalīt apmatojumu (ķermeņa daļai).
noskūt Skujot atdalīt apmatojumu, parasti bārdu (cilvēkam).
noskūt Skujot atdalīt nost (apmatojumu, parasti bārdu).
aplauzt Slejās saliktu tekstu sadalīt lappusēs.
Uztura toksikoinfekcijas Slimības, kas rodas, ja lieto pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzklājušies to izdalītie toksīni.
nosmalstīt Smalstot atdalīt nost (parasti virsējo kārtu).
nosmelt Smeļot atdalīt no virsas (daļu).
nospaidīt Spaidot (ko), atdalīt nost (no tā šķidrumu).
nospaidīt Spaidot (ko), atdalīt šķidrumu (no tā).
pārspaidīt Spaidot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Spaidot pārdalīt.
berzt Spaidot, spiežot (pret kādu virsmu), dalīt sīkās daļiņās. Drupināt, smalcināt.
vārīties Spēcīgi viļņoties, virpuļot, mutuļot, arī izdalīt tvaikus, garaiņus (parasti par ūdenstilpi).
ūdensatdeve Spēja atdot, izdalīt ūdeni.
dambrete Spēle ar baltiem un melniem kauliņiem, kurus pārvieto pa galdiņu, kas sadalīts 64, 100 vai 144 lauciņos.
kost Spiest (zobus kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
kost Spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
nospiest Spiežot (ko), atdalīt nost (no tā šķidrumu).
nospiest Spiežot (ko), atdalīt šķidrumu (no tā).
pārspiest Spiežot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Spiežot pārdalīt.
pārmalt Spiežot, beržot pārdalīt.
diskvalificēt Sportā - aizliegt sportistam piedalīties sacensībās (sacensību noteikumu vai sporta ētikas normu pārkāpšanas dēļ).
diskvalifikācija Sportā - aizliegums piedalīties sacensībās (par sacensību noteikumu vai sporta ētikas normu pārkāpšanu).
pusfināls Sporta sacensību posms, kurā piedalās iepriekšējo sacensību četras labākās komandas (četri labākie sportisti), lai izcīnītu tiesības piedalīties finālā.
uzsprāgt Sprādziena, triecienviļņa iedarbībā strauji sadalīties. Eksplodēt.
sasprāgt Sprāgstot sadalīties.
atspridzināt Spridzinot atdalīt, atšķelt nost.
pārspridzināt Spridzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Spridzinot pārdalīt.
saspridzināt Spridzinot sašķelt, sadalīt. Spridzinot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
Nedalāma vārdkopa Stabila vārdkopa, ko nav iespējams sadalīt sastāvdaļās tā, ka nezustu vārdkopas nozīme.
Nedalāma vārdkopa Stabila vārdkopa, ko nav iespējams sadalīt sastāvdaļās tā, ka nezustu vārdkopas nozīme.
atlikums Starpība starp dalāmo un dalītāja reizinājumu ar nepilno dalījumu.
pārtrauktība Stāvoklis, kad (kas) ir pārtraukts, sadalīts. Diskrētība (2).
plēst Stiepjot (ko), dažādos, parasti pretējos, virzienos, dalīt (to) atsevišķos gabalos, arī radīt (tajā) plaisas.
plēst Stiepjot ar zobiem, nagiem, arī kožot, dalīt atsevišķos gabalos, arī nonāvēt (medījumu) - par dzīvniekiem.
plēst Stiepjot, laužot, arī kožot dalīt nost (auga daļu).
plēst Stiepjot, velkot (ko piestiprinātu, pieaugušu), dalīt (to) nost (no kā).
sašķīst Straujā kustībā, triecoties pret ko, sadalīties, izkliedēties (parasti par kā šķidra kopumu).
atraut Strauji atdalīt (no kā) - par vēju, ūdeni.
noraut Strauji atdalīt nost (ko visu vai tā daļu) - piemēram, par vēju, ūdeni.
plīst Strauji deformēties, dalīties, plakt (par viļņiem).
kult Strauji maisīt (ko), piemēram, lai (tas) pārvērstos viendabīgā masā, arī lai (tas) sadalītos.
atsprāgt Strauji, pēkšņi (arī ar troksni) atdalīties nost. Atšķelties.
notraukt Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost, ļaujot nokrist zemē. Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost un panākt vai pieļaut, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) - parasti par vulkānu.
Vemt uguni Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) - parasti par vulkānu.
izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (parasti šķidrumu, tvaikus).
nosūkt Sūcot (parasti ar kādu rīku, ierīci), atdalīt (no kā).
nosūkt Sūcot (parasti ar kādu rīku, ierīci), atdalīt nost (daļu).
nosūknēt Sūknējot atdalīt (no kā).
nosūknēt Sūknējot atdalīt nost (daļu).
sasvērt Sverot (ko), sadalīt (to) pa noteiktiem kopumiem.
iesvērt Sverot iedalīt (no kāda kopuma) un ievietot (piemēram, traukā, iesaiņojumā).
nosvērt Sverot nodalīt no kāda kopuma (daļu ar noteiktu masu, svaru).
atsvērt Sverot nodalīt.
izsvērt Sverot sadalīt (kādu kopumu) vairākās vai daudzās daļās.
skūt Šādā veidā dalīt nost apmatojumu (cilvēkam, tā ķermeņa daļai).
drāzt Šādā veidā gatavojot priekšmetu, atdalīt (piemēram, skaidas).
mirre Šī koka izdalītie sveķi, eļļas.
izšķaudīt Šķaudot izdalīt (no deguna, mutes).
lūzt Šķelties, dalīties divās vai vairākās daļās, arī šķelties, dalīties nost no kā (kāda spēka iedarbībā).
plēst Šķeļot (piemēram, cērtot, spridzinot), dalīt (ko) atsevišķos gabalos. Šādā veidā gatavot (ko).
atšķelt Šķeļot atdalīt nost (daļu no kā).
nošķelt Šķeļot atdalīt nost.
izšķelt Šķeļot izdalīt (daļu no priekšmeta).
pāršķelt Šķeļot pārdalīt. Šķeļot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
sašķelt Šķeļot sadalīt, sasmalcināt.
nodalīt Šķeļot, griežot u. tml. atdalīt nost.
pāršķelties Šķeļoties, tiekot šķeltam, pārdalīties.
izkust Šķidruma, arī mitruma iedarbībā izšķīst, sadalīties (par vielu).
kust Šķidruma, arī mitruma iedarbībā šķīst, dalīties (par vielu).
nošķīt Šķinot atdalīt nost (auga daļas), arī šķinot novākt (kā ražu). Šķinot atdalīt nost auga daļas, arī šķinot novākt ražu (kādā platībā).
atlasīt Šķirojot atdalīt (no kopuma).
atšķirot Šķirojot atdalīt, nodalīt.
izlasīt Šķirojot izdalīt, atšķirt (no kāda kopuma). Atlasīt.
nošķirot Šķirojot nodalīt.
dalīt Šķirot (domās) pēc kādām pazīmēm. Iedalīt, grupēt. Klasificēt.
noplūst Šķīstot šķidrumā, arī iekļūstot šķidruma plūsmā, atdalīties nost.
dūrains Tāds (cimds), kam atsevišķi izdalīts tikai viens pirksts - īkšķis.
nesaīsināms Tāds (daļskaitlis), kura skaitītājam un saucējam nav kopīga dalītāja.
padomdevējs Tāds, kam ir tiesības piedalīties kāda jautājuma apspriešanā, bet ne tā izlemšanā.
selektīvs Tāds, kam piemīt spēja izdalīt, atlasīt noteiktus objektus, signālus (no kāda kopuma).
patstāvīgs Tāds, kas (parasti kādā sistēmā) var funkcionēt atsevišķi, atdalīti no kā cita.
atturīgs Tāds, kas atturas, izvairās kur piedalīties, ko darīt, paust noteiktu nostāju. Izvairīgs.
abstrakts Tāds, kas iegūts abstrakcijas ceļā, domās atdalīts no konkrētā.
atsevišķs Tāds, kas ir atdalīts, kas eksistē patstāvīgi, atrauti no citiem, veido noteiktu daļu no kopuma.
publisks Tāds, kas ir pieejams daudziem vai visiem. Tāds, kur var piedalīties daudzi vai visi. Tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem.
stāvots Tāds, kas ir sadalīts stāvos (parasti par celtni).
sadrumstalots Tāds, kas ir sadalīts vairākās samērā nelielās daļās (par kādu kopumu).
nešķirams Tāds, kas ir savstarpēji saistīts (ar ko citu), tāds, ko nav iespējams atdalīt, nošķirt (no kā cita).
vilinošs Tāds, kas izraisa interesi, vēlēšanos (kur) nokļūt, būt. Tāds, kas izraisa interesi, vēlēšanos (kur) doties, piedalīties.
vesels Tāds, kas nav dalīts atsevišķās daļās, gabalos. Arī tāds, kura uzbūvē nav dalījuma atsevišķās vienībās.
slēgts Tāds, kas nav pieejams visiem, kur nedrīkst piedalīties visi, bet kas ir paredzēts noteiktai cilvēku grupai. Pretstats: atklāts.
neartikulēts Tāds, kas nav sadalīts sastāvdaļās (skaņās, zilbēs, vaidos).
atklāts Tāds, kas pieejams visiem, tāds, kur var piedalīties visi. Pretstats: slēgts.
sīksts Tāds, ko (piemēram, tā staipīguma, līpamības dēļ) ir grūti saspiest, sadalīt (parasti par vielas masu).
ciets Tāds, ko ir grūti sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu). Pretstats: mīksts.
nedalāms Tāds, ko nevar atdalīt, nošķirt (no kā). Tāds, kas pastāv ciešā saistībā (ar ko).
dalāms Tāds, ko var sadalīt sastāvdaļās.
mīksts Tāds, ko var samērā viegli sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu). Ļoti elastīgs. Pretstats: ciets (2).
plenārs Tāds, kurā paredzēts piedalīties visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem (par sēdi, sapulci u. tml.). Pilns, vispārējs.
tīrīts Tāds, no kā ir atdalīti, parasti nevēlami, nevajadzīgi, piemaisījumi.
netīrīts Tāds, no kā nav atdalīti, parasti nevēlami, piemaisījumi.
bazilika Taisnstūrveida celtne, kuras iekšpuse ar stabu vai kolonnu rindām sadalīta trijās vai piecās gareniskās daļās (jomos).
attaisnojums Tas (lakts, apstāklis), kas pieļauj (ko dalīt).
padomdevējs Tas (tāds), kam ir tiesības piedalīties kāda jautājuma apspriešanā, bet ne tā izlemšanā.
notecināt Tecinot atdalīt (šķidrumu produktam).
notecināt Tecinot atdalīt nost (daļa no kā).
notecināt Tecinot atdalīt šķidrumu (kam).
notecēt Tekot atdalīties nost (no kā).
notecēties Tekot atdalīties nost. Būt tādam, no kura notek šķidrums (piemēram, par produktu).
zemsvītra Teksta paskaidrojums, kas atrodas lappuses apakšā zem galvenā teksta un kas atdalīts no tā ar taisnu svītru. Arī parinde.
kausēt Termiski iedarbojoties, atdalīt lieko, attīrīt.
notēst Tēšot atdalīt (kam) mizu.
notēst Tēšot atdalīt nost.
norīvēties Tiekot berztam, atdalīties nost.
Iztecēt taukos Tiekot karsētam, izdalīt daudz tauku (par gaļu).
Iztecēt taukos Tiekot karsētam, izdalīt daudz tauku (par gaļu).
trūkt Tiekot stieptam, stiepes iedarbībā dalīties divās daļās (parasti par ko samērā tievu). Tiekot stieptam, stiepes iedarbībā dalīties nost no kā (par ko piestiprinātu, parasti piešūtu).
plīst Tiekot šķeltam (piemēram, cirstam, spridzinātam), dalīties atsevišķos gabalos.
pārplīst Tiekot šķeltam, pārdalīties.
sašķīst Tiekot vārītam, sadalīties, pārvērsties mīkstā masā, parasti pilnīgi.
separātisms Tieksme, tendence (parasti tautai, sociālai grupai) atdalīties, nošķirties (no kā sabiedrībā).
Padomdevēja balss Tiesība piedalīties jautājuma apspriešanā, bet ne izlemšanā.
Padomdevēja balss Tiesība piedalīties jautājuma apspriešanā, bet ne izšķiršanā.
Lēmēja balss Tiesība piedalīties jautājuma izšķiršanā.
Lēmēja balss Tiesība piedalīties jautājuma izšķiršanā.
balss Tiesība piedalīties kāda jautājuma kolektīvā izšķiršanā.
balsstiesības Tiesības piedalīties balsošanā.
iet Tikt atdalītam, arī atdotam, iztērētam (kādai vajadzībai, nolūkam).
iedalīties Tikt iedalītam, būt iedalītam (daļās, grupās)
iedalīties Tikt iedalītam, būt iedalītam (sīkākās mērvienībās)
sašķelties Tikt sašķeltam (1). Sadalīties (gabalos, daļās u. tml.).
attīt Tinot atdalīt (no kā). _imperf._ Tīt nost Notīt.
iztīrīt Tīrot atdalīt, aizvākt (netīrumus, arī ko nevajadzīgu, traucējošu).
notīrīt Tīrot atdalīt, novirzīt nost (piemēram, netīrumus, gružus no kā virsmas).
mazgāt Tīrot ko, atdalīt un aizskalot (netīrumus) no tā.
trenēties Trenēt (1) sevi, piedalīties (parasti sporta) treniņos.
nokapāt Triecoties pret (ko), atdalīt nost (par lodēm, šāviņiem).
pārtrūdēt Trūdot pārdalīties, kļūt neizturīgam (kādā vietā).
satrūdēt Trūdot sadalīties, sairt. Trūdot sabojāties, parasti pilnīgi.
pārtrūkt Trūkstot pārdalīties.
satrūkt Trūkstot sadalīties.
pārtrunēt Trunot pārdalīties, kļūt neizturīgam (kādā vietā).
pārtrupēt Trupot pārdalīties, kļūt neizturīgam (kādā vietā).
raglape Ūdensaugs ar divkārt vai trīskārt dakšveidīgi dalītām lapām un ar ziediem zem ūdens.
ūdenīte Ūdensaugs ar peldošu vai iegrimušu stumbru, pretējām lapām un četros riekstiņos sadalītu augli.
elpot Uzņemt skābekli un izdalīt ogļskābo gāzi (par cilvēku vai dzīvnieku).
izšķirt Uztverot, piemēram, ar redzi vai dzirdi, izdalīt (no kāda kopuma). Domās atdalīt (citu no cita pēc kādām pazīmēm).
graizīt Vairākkārt griezt (ar ko asu), lai sasmalcinātu, sadalītu.
lauzīt Vairākkārt lauzt, lai sasmalcinātu, sadalītu.
plosīt Vairākkārt raujot, plēšot (parasti spēcīgi, arī dažādos virzienos), dalīt (ko) daļās, radīt (kam) plaisas, caurumus.
dauzīt Vairākkārt sist (ar kādu rīku pa priekšmetu, arī priekšmetu pret ko), lai atbrīvotu, attīrītu no kā, atdalītu ko.
pērt Vairākkārt sitot, ar sitieniem atdalīt (ko pielipušu).
kapāt Vairākkārt, ilgāku laiku cērtot (ar ko asu), dalīt nost (visu vai kā daļu).
mītiņot Vairākkārt, regulāri piedalīties mītiņos. Vairākkārt, regulāri rīkot mītiņus.
parcelēt Veidot tekstā vārdu savienojumu, vārdu, kas pēc struktūras atgādina teikuma daļu, locekli, locekļu grupu un no pāreja teksta ir atdalīts intonatīvi vai ar gala pieturzīmēm.
novilkt Velkot aiz gala, malas, atdalīt nost (mizu, plēvi u. tml.).
berzt Velkot un spiežot (ar ko), dalīt nost, tīrīt (ko).
boikotēt Vērsties (pret kādu sabiedrisku pasākumu), atsakoties piedalīties (tajā).
akcija Vērtspapīrs, kas apliecina zināmas summas iemaksu kapitālistiskā uzņēmumā un dod iespēju vērtspapīra īpašniekam piedalīties peļņas saņemšanā, kā arī izmantot citas akcionāru tiesības.
dalāmība Vesela skaitļa spēja dalīties bez atlikuma ar kādu citu skaitli.
atvētīt Vētījot atdalīt (ko no kā).
aizvētīt Vētījot atdalīt, aizmest.
tauksviedri Viela, kas veidojas no ķermeņa izdalīto tauku un sviedru savienojuma.
puspants Viena no divām panta daļām, kas ir atdalīta ar lielo cezūru.
puslode Viena no divām pusēm, kādās nosacīti pēc noteiktām pazīmēm sadalīta zemeslode (debess ķermenis) un debess sfēra.
puse Viena no divām, parasti līdzīgām, sastāvdaļām, kuras veido veselo vai kurās sadalīts veselais.
populācija Vienas sugas ģenētiski dažādu, savstarpēji brīvi krustojošos īpatņu kopa, kas aizņem noteiktu teritoriju un kādā veidā ir atdalīta no citām tās pašas sugas īpatņu kopām.
sparģeļkāposti Viengadīgi kāpostu (krustziežu) dzimtas dārzeņi, kuriem ir augsta lapu rozete, plūksnoti dalītas, tumšzaļās lapas ar gariem kātiem un kuru augstais stublājs nobeidzas ar ziedu sastatu.
pērkone Viengadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle).
redīss Viengadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas dārzenis ar ēdamu apaļu, ovālu vai konisku sakni, baltu, sārtu, sarkanu vai violetu mizu un plūksnaini dalītām vai veselām lapām.
sinepe Viengadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros un apaļām sēklām pāksteņos.
kumelīte Viengadīgs kurvjziežu dzimtas smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
suņkumelīte Viengadīgs vai daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos.
zilausis Viengadīgs vai divgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, plūksnaini dalītām lapām un zili violetiem ziediem skrajos ķekaros.
dalīšanās Vienkāršo organismu šķelšanās bezdzimuma vairošanās procesā. Process --> dalīties (2).
monolīts Vienots, nedalīts, arī bez pretrunām.
viengabalains Vienots, nedalīts, arī bez pretrunām.
oktāva Viens no šāda apjoma intervāliem, kuri sākas ar skaņu dō un kuros ir sadalīta muzikālā skala.
novīlēt Vīlējot atdalīt nost.
pārvīlēt Vīlējot pārdalīt.
dīrāt Vilkt, atdalīt (ādu beigtam dzīvniekam).
zāģēt Virzot iekšā zāģi, dalīt nost (visu, parasti koku vai tā daļu). Virzot iekšā zāģi, dalīt (koksni) šķiedru šķērsvirzienā vai garenvirzienā, arī šādā veidā gatavot (kokmateriālus).
izzāģēt Zāģējot atdalīt (piemēram, koka zarus). Nozāģēt no kāda kopuma (piemēram, kokus mežā).
nozāģēt Zāģējot atdalīt nost.
atzāģēt Zāģējot atdalīt. _imperf._ Zāģēt nost. Nozāģēt.
pārzāģēt Zāģējot pārdalīt.
sazāģēt Zāģējot sadalīt, sasmalcināt.
atgriezums Zemes gabals, kas, pārkārtojot zemes valdījuma attiecības, tiek atdalīts (no kādas citas platības).
irt Zūdot saistījumam, dalīties, raisīties (piemēram, par adījumu, vīli).

dalīt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

MLVV

MEV