Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mītiņot
mītiņot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; pareti
Vairākkārt, regulāri piedalīties mītiņos. Vairākkārt, regulāri rīkot mītiņus.
PiemēriŠķiet, šie puiši nekad nav bijuši trakulīgi joku plēsēji, nav dziedājuši nerātnas, pārgalvīgas dziesmas. Nav mītiņojuši, nav svilpuši un aurojuši sapulcēs.
Avoti: 5. sējums