Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pērkone
-es, dsk. ģen. -ņu, s.
Viengadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle).
PiemēriParastā pērkone.
Avoti: