pērkons
pērkons -a, v.
1.Skaņas parādība, ko negaisā izraisa elektriskie lādiņi (zibens).
PiemēriDobjš pērkons.
1.1.Laikapstākļi, kam ir raksturīgs zibens un tā izraisītās skaņas parādības.
PiemēriAp pašu pusdienu uznāca pērkons.. Apšķīda uguns, bet spēriens -.. ausis aizkrita..
1.2.ģen.: pērkona, adj. nozīmē Tāds, kam ir raksturīga zibens un tā izraisītās skaņas parādības rašanās (par laikapstākļiem).
PiemēriPērkona lietus.
1.3.pārn. Spēcīgu, dobju trokšņu kopums.
PiemēriOjāru Vācieti.. allaž pavadīja saldie aplausu pērkoni, jo viņa dzejoļi ir dzīvi un pacilāti.
1.4.pārn. Spēcīga dusmu, naida izpausme.
Piemēri..pērkoni un zibeņi aumaļām nāca no kanceles, bet, cik daudzus tie ķēra, cik daudziem paslīdēja garām, to neviens pasacīt nespēja..
Stabili vārdu savienojumi(Kā) pērkons (arī pērkona spēriens, zibens) no skaidrām debesīm, arī kā pērkona spēriens.
Avoti: 6-1. sējums