Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pērkone
pērkone -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Viengadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle).
PiemēriParastā pērkone.
  • Parastā pērkone.
  • Pērkonēm ir dzeltenbalti ziedi un augļi - panteņi, kas nogatavojušies salūst atsevišķos loceklīšos.. Pērkones ir viena no mūsu izplatītākām nezālēm..
  • «Tā, lūk,» Solveiga ātri ātri rauj nezāles. «Ar pirkstiem vajag... te gar bietītēm. Vārpatas, pērkones, ušņus... visu nost.»
  • Lielais kālis malas vagā pēc nedēļas kļuvis manāmi lielāks - briezdams nošķiebis tuvu blakus augošu pērkoni.
Avoti: 6-1. sējums