sašķelties
sašķelties -šķeļos, -šķelies, -šķeļas, pag. -šķēlos; refl.
1.parasti 3. pers. Tikt sašķeltam (1). Sadalīties (gabalos, daļās u. tml.).
PiemēriPagales sašķeļas viegli.
2.parasti 3. pers. Sadalīties4.
PiemēriGremošanas orgānos barības vielas sašķeļas un uzsūcas asinīs..
3.Refl. → sašķelt3. Tikt sašķeltam.
PiemēriNelegālā revolucionārā partija sašķēlās - kreisie uzstājās par bruņotu cīņu, labējie aprobežojās ar ekonomiskām prasībām.
Avoti: 7-1. sējums