Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
valgot2
valgot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Izdalīt valgumu, valgmi (piemēram, asaras).
PiemēriViņa pati audzinās savu bērnu, un nevienam nebūs tiesības iejaukties viņu dzīvē. Tā domāja Anna un jutās mierīga, kaut acis valgoja..
  • Viņa pati audzinās savu bērnu, un nevienam nebūs tiesības iejaukties viņu dzīvē. Tā domāja Anna un jutās mierīga, kaut acis valgoja..
  • Paldies tev, ziema, ka tu esi spalga Kā lauska cirtiens stumbra krūtīs dzīvās, Lai plaisas apslēptās, kas dziļi serdēs valgo, Līdz pašām saknēm pārplīst sāpē spīvā.
Avoti: 8. sējums