Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dancināt
dancināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.novec. Aicināt uz deju un vadīt dejā (partneri).
PiemēriSestdienas vakaros tepat pie lielajām apsēm puiši meitas dancināja, ka brunči vien pa gaisu plīvoja..
  • Sestdienas vakaros tepat pie lielajām apsēm puiši meitas dancināja, ka brunči vien pa gaisu plīvoja..
  • Vai redzi, jau otrreiz tas dancina to pašu.
2.sar. Likt dejot (arī lēkāt), panākt, ka dejo (lēkā).
PiemēriGans dancinājis velnu.
  • Gans dancinājis velnu.
2.1.Panākt, ka (zirgs) iet danceniski.
Stabili vārdu savienojumiDancināt kumeļu.
2.2.Strauji vezēt (parasti sitot)..
PiemēriJa būtu prasījis vieglu darbu, sauktu tevi pie sevis, uzticētu tev jauku darbiņu - pātagu dancināt. Ja gribi smagu - iesi akmeņus skaldīt, ielas bruģēt.
  • Ja būtu prasījis vieglu darbu, sauktu tevi pie sevis, uzticētu tev jauku darbiņu - pātagu dancināt. Ja gribi smagu - iesi akmeņus skaldīt, ielas bruģēt.
Stabili vārdu savienojumi
3.sar. Kalpināt (kādu), liekot veikt dažādus uzdevumus, liekot izpildīt pavēles, iegribas.
Piemēri..Udris bieži gāja restorānos un ar sevišķu prieku dancināja sulaiņus..
  • ..Udris bieži gāja restorānos un ar sevišķu prieku dancināja sulaiņus..
Avoti: 2. sējums