Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
darīt
darīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Veikt (darbību).
PiemēriDarīt mājas darbus.
  • Darīt mājas darbus.
  • Darīt darāmo.
  • Prast darīt dažādus darbus.
  • Parādīt, kas jādara.
  • Un Andra tēvs, ko tas darīs, jo bez darba viņš nerima? Pa vasaru apkops savu mazo sakņu un tupinu [kartupeļu] dārziņu, pa ziemu varbūt metīs tīklus.
  • Māte: Ej nu vien, dari, kas darāms, un rīko arī tos citus..
  • ..nikna un ātra atbild māte: «Cilvēkam jādara savs darbs, bet tu dari pāri par mēru.»
  • Ints vairs nedarīja nekā. Sastindzis, nekustīgs viņš gulēja gultā.
1.1.Būt aizņemtam, nodarbinātam ar ko.
PiemēriKo tu tur dari?
  • Ko tu tur dari?
  • «..tad mūsu tēvs tur tik ilgi dara tai jūrā?» - «Brauc, mans Cālīt, pa ūdeni ar kuģi.»
  • «Nu, Vanadziņ, ko tu šodien atkal darīji?» tēvs tad apjautājās..
  • Nē, mājās nav ko darīt...
1.2.Reaģēt ar aktīvu darbību. Nebūt bezdarbīgam.
PiemēriViņa [puiša] jaunās, līdz šim vēl nepazīta prieka un neskaidru cerību uzbangotās asinis lika tam kustēties, rīkoties, kaut ko darīt.
  • Viņa [puiša] jaunās, līdz šim vēl nepazīta prieka un neskaidru cerību uzbangotās asinis lika tam kustēties, rīkoties, kaut ko darīt.
  • Lamatas!... Kur skriet?... Kur bēgt? Ko pasākt? Ir kaut kas jādara!... Jāglābjas!...
  • «Iesim, iesim,» sacīja Andriksons. «Jālūko dzēst. Darīsim, ko spēsim.»
2.Rīkoties, izturēties (kādā veidā).
PiemēriDarīt nedarbus.
  • Darīt nedarbus.
  • Darīt muļķības.
  • Darīt blēņas.
  • Nedarīt neko sliktu.
  • Darīt visu, kas ienāk prātā.
  • Viņš pagriezās palūkoties, ko dara citi. Tuvākie visi stāvēja vietās un skatījās uz: zaldātiem. Arī tālumā stāvošie, cik varēja saredzēt, pa daļai apstājās.
  • «Biedri, sākot ar šo brīdi, līdz turpmākai pavēlei es komandēju rotu. Dariet visu tā, it kā mūsu vidū vēl būtu vecākais leitnants Pliens.»
  • «Bet ko darīsim ar mājām, kur nav saimnieku?» iejautājās Lauskis.
  • Dari ko darīdams, apdomā galu; šuj ko šūdams, aizmet mezglu.
  • «..puikas dara savu, un tādēļ audzinātāja darbs te grūts ..»
  • pārn. Un vientulība arī dara savu. Vīrs viņai pilnīgs klusētājs, ar citiem vēl, bet ar sievu ne vārda nepārmijot.
Stabili vārdu savienojumiDara, ko grib (arī kā patīk). Darīt savu.
2.1.intrans.
PiemēriPareizi darīts.
  • Pareizi darīts.
  • Aplam darīts.
  • Tā nedrīkst darīt.
  • ..Annelei ir bijis svēti jānosolās: nekad vairs tā nedarīt, kā darījuši šodien.
  • «Atbrauca viens paziņa, un abi aizgāja uz jūru. Kā nu tu darīsi - iesi meklēt vai gaidīsi?»
  • Visur, pat sīkumos, viņam jāklausot, viss jādarot viņam pa prātam.
  • Šis cilvēks savā ziņā bija veselas sugas priekšstāvis, kura viņu apbrīnoja un centās tam visādi darīt pakaļ.
Stabili vārdu savienojumiDarīt pa prātam. Darīt pakaļ.
2.2.Izpildīt, veikt (minēto, nodomāto).
Piemēri«Kaut kurā brīdī tevi varu likt izķīlāt, darīšu to, laimīgais Silabried, ja Liene tevis neglābs...»
  • «Kaut kurā brīdī tevi varu likt izķīlāt, darīšu to, laimīgais Silabried, ja Liene tevis neglābs...»
  • Pati viņa dziedāja sparīgi.. Saimniece lūpas vien kustināja, Laura pat to nedarīja.
  • Ja viņš [tēvs] būtu aizbraucis uz tālo zveju, tad Vanadziņu [zēnu] pirmīt aizvestu pie krustmātes Annas. Viņš to nebija darījis.
  • «Tev tas jāpasaka tūlīt. Nekavējoties. Dzirdi?» - «Nē. Es to nedrīkstu darīt.»
3.Radīt ar savu izturēšanos (piemēram, kādu pārdzīvojumu, stāvokli).
PiemēriDarīt prieku.
  • Darīt prieku.
  • Darīt sāpes.
  • Darīt laimīgu.
  • Nedarīt kaunu savam kolektīvam.
  • Slaucējs jautājoši uzlūkoja Lieni [kalponi]. «Madāma man atkal dara netaisnību,» šī sacīja..
  • Neviens te viņam [brālītim] nekā ļauna negrib darīt, tā tagad ir skaidra lieta.
  • ...Lai godu Dzimtenei ar savu dzīvi darām Un padomjpilsoņi mēs līksmi saukties varam.
3.1.Nodarīt, izdarīt (kādam ko sliktu).
PiemēriKad kaķītis bij beidzis savu stāstu, ķēniņš paņēma viņu uz ceļiem un prasīja: «Saki, ko lai es daru melnajam runcim?»
  • Kad kaķītis bij beidzis savu stāstu, ķēniņš paņēma viņu uz ceļiem un prasīja: «Saki, ko lai es daru melnajam runcim?»
  • Adrians apmulsa. Šim cilvēkam viņš taču neko nebija darījis - pat agrāk redzējis neatcerējās.
  • Ko pats negribi sev darām, to nedari citiem.
  • pārn. «Muižas smaka! Vai tu re! Vai tu, balamute, sevi nevarētu pievaldīt. Ko tev tā muiža dara?»
3.2.Būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, īpašība).
PiemēriSmaids darīja seju pievilcīgu.
  • Smaids darīja seju pievilcīgu.
  • Dāvana dara zēnam prieku.
  • Dzirdētais darīja jaunekli nemierīgu.
  • Skarbais noraidījums darīja neiespējamas tālākas pārrunas.
  • Viņš.. sāka liet vienu krūzīti aukstā ūdens pēc otras uz pēdām, stilbiem, ceļiem. Tas darīja labu, spirdzināja un piedeva spēkus.
  • Labi izvēlētas atskaņas.. dara dzejas valodu fonētiski skanīgāku, vairo vārsmas daiļskanību.
  • ..Stiprus tos darīja mīla un naids..
  • Kas gulbīti baltu dara, Kas bārīti slavināja? Ūdens gulbi baltu dara, Darbs bārīti slavināja.
4.Gatavot (parasti alu).
PiemēriTalkā cepa kviešu maizi, Saldu dara alutiņu.
  • Talkā cepa kviešu maizi, Saldu dara alutiņu.
4.1.novec. Gatavot (pārtikas produktus).
PiemēriDesas, sviestu darīt.
  • Desas, sviestu darīt.
5.novec. Veidot, taisīt. Darināt.
PiemēriSīki putni ligzdu dara.
  • Sīki putni ligzdu dara.
  • Kundziņš, man spītēdams, Dara lielu vezumiņu..
6.novec. Vērt.
Piemēri..Jūs acis cieti darāt.
  • ..Jūs acis cieti darāt.
  • ..zāle - platā stigā kā vāts Zem soļiem man vaļā darās...
Stabili vārdu savienojumi(Pa)darīt (sev) galu. Dari, ko (arī kā) gribi, arī lai dara, ko (arī kā) grib. Darīt galu.
Avoti: 2. sējums