daudzbalsīgs
daudzbalsīgs -ais; s. -a, -ā
daudzbalsīgi apst.
1.Tāds, kas rodas, vienlaicīgi skanot daudzām balsīm.
PiemēriBet tad iekšā atveras durvis. Pa tām uz acumirkli izplūst skaļi, sīki, daudzbalsīgi smiekli.
- Bet tad iekšā atveras durvis. Pa tām uz acumirkli izplūst skaļi, sīki, daudzbalsīgi smiekli.
- Bet pusdienlaikā, kad bites sasēdušās stropu saules pusē, Žanis Vītols vēro un klausās daudzbalsīgajā dūkoņā..
- «Streiks! Streiks!» daudzbalsīgi atbalsojas pagalmā. Vareni, skaļi un apņēmīgi.
- pārn. Mežs cilvēkus sagaida ar daudzbalsīgu šalkoņu, kas neiztraucē klusumu.
2.mūz. Tāds (skaņdarbs), kas rakstīts vairākām balsīm. Tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic vairāki izpildītāji. Vairākbalsīgs.
PiemēriDaudzbalsīga dziesma.
- Daudzbalsīga dziesma.
- Dziedāt daudzbalsīgi.
- ..svarīgas ir J. Cimzes atmiņas par daudzbalsīgas dziedāšanas sākumiem Vidzemē.
2.1.Tāds (ansamblis), kas izpilda šādus skaņdarbus.
Piemēri..daudzbalsīgie jauktie kori Vidzemē ap 1843. gadu esot bijuši jau gluži veca lieta..
- ..daudzbalsīgie jauktie kori Vidzemē ap 1843. gadu esot bijuši jau gluži veca lieta..
Avoti: 2. sējums