dedzīgs
dedzīgs -ais; s. -a, -ā
dedzīgi apst.
1.Tāds (cilvēks), kam ir spēcīgas, kvēlas, aktivizējošas jūtas.
PiemēriDedzīgs jauneklis.
- Dedzīgs jauneklis.
- ..tas bija pavisam cits puika: dūšīgāks, karstāks un daudz, daudz dedzīgāks.. Un kas viņam par lielām, ugunīgām acīm!
- «Jūs esat ļoti dedzīga,» pretimsēdētājs silti paskatījās. Elzā. «Eh, man patīk cilvēki, kas spēj degt! Nemīlu tādus aprūsējušus, vienaldzīgus.»
- Krievu dejā dedzīgs dodas puisis jauns.. .. Uguns asins vietā tam pa dzīslām skrien. Liekas, pats viņš spēji pārvērties par liesmu..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas jūtas.
PiemēriDedzīgs skatiens.
- Dedzīgs skatiens.
- Dedzīga runa.
- Dedzīgi aplausi.
- Dedzīga interese.
- Sapnim jābūt lielam, ilgām dedzīgām, gribai cietai, - tad sākas cīņa par sapni, tad dzīve kļūst kvēla un pievilcīga, tad cilvēkam vērts dzīvot.
- Mums bieži pārmet neprasmi uzrakstīt pietiekami spilgti, dedzīgi, uzrakstīt tā, lai justu, ka viss raksts pulsē, elpo!
- ..varbūt, vērojot dižās upes nemieru, Skrundas septiņgadīgās skolas jaunie naturālisti iemantojuši mūžam darbīgo un dedzīgo raksturu.
1.2.Tāds (cilvēks), kas nododas (kam) ar sajūsmu, aizrautību, sparu, enerģiju.
PiemēriDedzīgs skolotājs.
- Dedzīgs skolotājs.
- Dedzīgs patriots.
- Dedzīgs miera cīnītājs.
- Dedzīgs aizstāvētājs.
- Dedzīgs aģitators.
Stabili vārdu savienojumiDedzīga sirds.
- Dedzīga sirds idioma — Saka par cilvēku, kas ar sajūsmu, aizrautību, kvēli kam nododas.
1.3.Tāds, kurā izpaužas sajūsma, aizrautība, spars, enerģija.
Piemēri..formas meistarību kā visur, tā arī kritikā nevar atraut no dedzīgas, kaismīgas kritiķa attieksmes pret dzīvi un literatūru..
- ..formas meistarību kā visur, tā arī kritikā nevar atraut no dedzīgas, kaismīgas kritiķa attieksmes pret dzīvi un literatūru..
- Rainis dedzīgi apdziedāja 1905. gada revolūciju, bet līdz mūža galam tomēr vēl arvien par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem uzlūkoja plašu eposu par Piekto gadu.
- Cik dedzīgi ļeņingradieši cīnījušies, tikpat dedzīgi un neatlaidīgi viņi atjaunojuši un atjauno savu pilsētu.
1.4.Tāds (cilvēks), kam ir spēcīga tieksme (uz ko), aizraušanās (ar ko).
PiemēriDedzīgs kolekcionārs.
- Dedzīgs kolekcionārs.
- Dedzīgs lasītājs.
- Dedzīgs makšķernieks.
- Dedzīgs mednieks.
- ..rakstnieks bijis dedzīgs ceļotājs, redzējis Āfriku un Ameriku.
1.5.Ļoti dzīvs, spraigs (par sarunām, strīdiem).
PiemēriDedzīga domu apmaiņa.
- Dedzīga domu apmaiņa.
- Dedzīgi runāt.
- Dedzīgi skaidrot.
- Dedzīgi pārspriest.
- Dedzīgi protestēt.
- ..dienā iesāktās sarunas nepārtrūka, tās kļuva vēl dedzīgākas, pat pārgāja strīdos.
- Zālē dedzīgas debates, kliedz, pārkliedz..
- Leikartu Lība bij piesēdusi Mežavilcienei blakus... Mežavilcienei galvu klāt piebāzusi, dedzīgi čukstēja.
2.reti Steidzams, neatliekams.
PiemēriDedzīga lieta.
- Dedzīga lieta.
3.reti Smeldzošs, skaudrs, karsējošs, grūti paciešams (par sāpēm). Dedzinošs.
Avoti: 2. sējums