Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
degungals
degungals -a, v.
Deguna priekšējā daļa.
Piemēri..istabā, kur sēž Jūlija, uzlikusi uz degungala brilles, un ada savu adāmo, ir silti.
  • ..istabā, kur sēž Jūlija, uzlikusi uz degungala brilles, un ada savu adāmo, ir silti.
  • Un [zēns] no savas delnas ar knipi iebliež resnu čiekuru Annelei pašā degungalā.
  • Ja gaisa temperatūra zemāka par -15 grādiem, laiku pa laikam jāpārbauda, vai kāju pirksti nav kļuvuši nejūtīgi, jāapskatās, vai biedram nav balts degungals vai vaigi.
Stabili vārdu savienojumi
Avoti: 2. sējums