demobilizēties
demobilizēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.mil. Tikt demobilizētam (2).
PiemēriTas bija jauns puisis, tikko demobilizējies no armijas, vēl karavīra ietērpā.
- Tas bija jauns puisis, tikko demobilizējies no armijas, vēl karavīra ietērpā.
- ..[autobusā] iekāpj gaišmatains puisis armijas parauga blūzē bez zīmotnēm... laikam nesen kā demobilizējies.
2.Atteikties no iniciatīvas, darbības.
PiemēriDzejniekam nav tiesību ideoloģiski demobilizēties un marksistiska dzīves atspoguļojuma vietā izlīdzēties ar šauru, sīku jūtiņu parādīšanu.
- Dzejniekam nav tiesību ideoloģiski demobilizēties un marksistiska dzīves atspoguļojuma vietā izlīdzēties ar šauru, sīku jūtiņu parādīšanu.
- Lai arī aiz muguras jau sešdesmit [gadu], rakstniekam pat prātā nenāk demobilizēties un aiziet aizmugurē klusā ģimenes mājiņā.
Avoti: 2. sējums