detonēt2
detonēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
1.Sprāgt kāda cita sprādziena radīto gaisa viļņu ietekmē.
PiemēriAviobumba detonē.
2.Sprāgt detonācijas (2) ietekmē.
PiemēriGāzes un gaisa maisījums var degt «mierīgi», bet var arī sadegt ar sprādzienu - var detonēt.
Avoti: 2. sējums