dežurēt
dežurēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Veikt dežuranta pienākumus, uzdevumus.
PiemēriDežurēt pie telefona.
- Dežurēt pie telefona.
- Dežurēt sporta laukumā.
- Dežurējošais ķirurgs.
- Māsai Irbei pēc [slimnīcā] nostrādātās dienas vajadzēja dežurēt arī nakti, jo nakts māsa bija saslimusi.
- ..lidmašīnu stāvvietā dežurēja aviācijas tehniķis..
- Tie ir brīvprātīgie kārtības sargi, kas kopā ar milicijas darbiniekiem dežurēs visu vakaru un nakti Jūrmalas ielās, pludmalē.
Stabili vārdu savienojumiDežurējošais veikals.
- Dežurējošais veikals — Dežūrveikals.
1.1.pārn. Uzturēties kādā vietā, parasti ko gaidot, vērojot.
Piemēri..Ojārs dzīvokļa tuvumā sadūrās ar Litu. Patiesībā viņa gaidīja Ojāru un jau kādu pusstundu dežurēja uz ielas stūra.
- ..Ojārs dzīvokļa tuvumā sadūrās ar Litu. Patiesībā viņa gaidīja Ojāru un jau kādu pusstundu dežurēja uz ielas stūra.
Avoti: 2. sējums