dežurēt
dežurēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Veikt dežuranta pienākumus, uzdevumus.
PiemēriDežurēt pie telefona.
Stabili vārdu savienojumiDežurējošais veikals.
1.1.pārn. Uzturēties kādā vietā, parasti ko gaidot, vērojot.
Piemēri..Ojārs dzīvokļa tuvumā sadūrās ar Litu. Patiesībā viņa gaidīja Ojāru un jau kādu pusstundu dežurēja uz ielas stūra.
Avoti: 2. sējums