Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dievišķīgs
dievišķīgs -ais; s. -a, -ā
dievišķīgi (2) apst.
1.Dievišķs1.
Piemēri..buržuāziskie filozofi māca, ka sabiedrisko attīstību noteic kāda dievišķīga griba..
2.sar. Lielisks.
Piemēri..viņa priekšā grāmata - viņa dievišķīgais Kants.
Avoti: 2. sējums