dimda
dimda -as, s.; parasti vsk.
Dimdoņa.
PiemēriSimtiem reižu viņš tā gājis, ar soļu dimdu traucēdams klusumu.
- Simtiem reižu viņš tā gājis, ar soļu dimdu traucēdams klusumu.
- Es lieku soli miljonsoļu dimdā, No gaitas šīs ir tālēm jānoskan..
- Klusie, melodiskie sākuma akordi patīkami žužina gar ausīm. Tīksmīga atspirdza tam, kas augu dienu bijis ielu dūkoņā un pilsētas dimdā.
Avoti: 2. sējums