dimdēt
dimdēt parasti 3. pers., dimd, pag. dimdēja; intrans.
1.Radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
PiemēriIzkaltusi zeme dimdēja zem strēlnieku smagajiem zābakiem.
2.Radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni (par motoriem, ierīcēm).
PiemēriCehā dimd motori.
2.1.Par braucošiem transporlīdzekļiem.
PiemēriLikās, ka laukā pa bruģētu ielu, pa rupjiem akmeņiem dimdēdami, rībēdami brauktu piekrauti rati.
2.2.Dobji pukstēt (par sirdi).
PiemēriAcis viņam ļauni zvēroja, krūtis augstu cēlās - ausīs dimdēja smagi sirdspukstieni.
3.Spēcīgi, samērā spalgi skanēt (par mūzikas instrumentiem, mūzikas skaņām).
PiemēriĒrģeles dimd.
3.1.Par balsi.
PiemēriDimdoša balss.
4.Būt spēcīgam, samērā spalgam (par skaņu).
PiemēriDimdošas skaņas.
5.Atbalsot spēcīgu, samērā spalgu troksni, būt tādam, kur skan šāds troksnis (parasti par vietu, telpu).
PiemēriSirmā Rīga dimd jauncelsmes dunā.
Avoti: 2. sējums