diplomāts
diplomāts -a, v.
diplomāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Kādas valsts pilnvarots pārstāvis diplomātiskajiem sakariem ar citām valstīm. Jebkurš atbildīgs ārlietu resora darbinieks.
PiemēriDiplomātu pilnvaras.
- Diplomātu pilnvaras.
- Reizē ar parasto notu un ultimātu maiņu, kur diplomāti lūkoja cits citu vilt un visu atbildību par nākošiem asinsplūdiem [pirmo pasaules karu] novelt no vienas valdības uz otru, valstis steidzīgi un karsti rīkojās.. cīņai.
- Viņš [mākslas salona īpašnieks] bija redzams arvien teātros un operā uz pirmizrādēm pirmā balkona sānu ložā, vienmēr netālu no valdības vai diplomātu sēdekļiem.
2.Cilvēks, kam raksturīga diplomātija2.
PiemēriViņam rajonā pamatoti bija laba priekšsēdētāja slava, bet nezin kāpēc viņu dēvēja arī par diplomātu - laikam gan tāpēc, ka vienmēr prata izdabūt savam kolhozam to, kas citiem tik lēti neizdevās.
- Viņam rajonā pamatoti bija laba priekšsēdētāja slava, bet nezin kāpēc viņu dēvēja arī par diplomātu - laikam gan tāpēc, ka vienmēr prata izdabūt savam kolhozam to, kas citiem tik lēti neizdevās.
- Izsalies augšā uz kravas, ļauni noskatījos Līdakā, kas apaļš, omulīgs rausās laukā no šofera kabīnes. Taču šis vīrs ir liels diplomāts, viņš tūlīt saprata stāvokli, saverkšķināja vainīgu seju un saldā balstiņā sacīja: «Pateicos, dārgo Augstkaln, par tavu uzupurēšanos ..»
- Skolā man neviens netika teicis, ka jābūt diplomātam. Gluži otrādi - sacīja vienmēr, ka jādzīvo ar visiem atklāti un patiesi,.. drosmīgi jācīnās par patiesību vienmēr un Visos apstākļos.
Avoti: 2. sējums