divpusīgs
divpusīgs -ais; s. -a, -ā
divpusīgi apst.
1.Divpusējs1.
Piemēri..telefona sarunām nepieciešams divpusīgs sakaru kanāls, tādēļ aparatūrā, kas paredzēta telefona sarunām, abos līnijas galos ir gan raidītājs, gan uztvērējs.
2.Tāds, kas aptver divus dažādus aspektus.
PiemēriJa autores notēlotos putnus, mājlopus un zvērus bērns uztver tieši.., tad pieaugušais aiz šiem dzīvniekiem redz dažāda rakstura un temperamenta cilvēkus. Šāds, ja tā varētu izteikties, divpusīgs.. tēlojums ir ļoti interesants..
Avoti: 2. sējums