domājošs
domājošs -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → domāt.
2.Tāds, kam ir spēja domāt.
PiemēriPagarināt domājošā cilvēka.. mūžu līdz dabiskajām beigām - tās nav tukšas cerības.
- Pagarināt domājošā cilvēka.. mūžu līdz dabiskajām beigām - tās nav tukšas cerības.
3.Tāds, kas spēj patstāvīgi domāt, spriest.
PiemēriMūsu lasītājs ir domājošs.., tātad spējīgs spriest par to [literatūru]..
- Mūsu lasītājs ir domājošs.., tātad spējīgs spriest par to [literatūru]..
- Dzīvē sastopami trauksmaini raksturi, asi domājoši cilvēki, kuriem piemīt lielas darbošanās spējas, pētniecisks prāts..
Avoti: 2. sējums