drūmums
drūmums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → drūms1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriViņš savu izmisumu mēģināja slēpt aiz vienaldzīga drūmuma..
- Viņš savu izmisumu mēģināja slēpt aiz vienaldzīga drūmuma..
2.Vispārināta īpašība → drūms2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMūziķi un gleznotāji, dzejnieki un rakstnieki padarījuši nemirstīgus saliektos vīru stāvus un melnās laivas, zvejnieku sievu smeldzīgās gaidas un tukšo būdu drūmumu.
- Mūziķi un gleznotāji, dzejnieki un rakstnieki padarījuši nemirstīgus saliektos vīru stāvus un melnās laivas, zvejnieku sievu smeldzīgās gaidas un tukšo būdu drūmumu.
- Šis mežs, pilns drūmuma un baismu, Kur dziesmām atskanēt nav likts..
Avoti: 2. sējums