drausms
drausms -ais; s. -a, -ā
drausmi apst.; poēt.
Drausmīgs.
PiemēriIestājās pilnīga tumsa. Visapkārt bija kaut kas ārkārtīgi drausms. Visiem instinktīvi gribējās spiesties tuvāk citam pie cita.
- Iestājās pilnīga tumsa. Visapkārt bija kaut kas ārkārtīgi drausms. Visiem instinktīvi gribējās spiesties tuvāk citam pie cita.
- ..Deg naktīs drausmās ugunsgrēku zaigs.
- Cik drausmi var sakropļot bērna dzidro skatienu uz pasauli tēva un mātes ķildas, viņu izšķiršanās...
Avoti: 2. sējums