Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
drebulīgs
drebulīgs -ais; s. -a, -ā
drebulīgi apst.
1.Tāds, kas parasti vai bieži dreb, trīc.
PiemēriDrebulīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kas veidots, rokai drebot.
PiemēriDrebulīgi burti.
1.2.Tāds, kas kustas nevienmērīgi, saraustīti.
PiemēriRati drebulīgi kratījās pa dobuļaino klāju.
1.3.Nevienmērīgs, saraustīts (par skaņu).
Piemēri..brālis istabā spēlē veco harmoniju. Skaņa drusku drebulīga, bet tīra..
2.niev. Bailīgs, nedrošs (cilvēks). Nenoteikts, šaubīgs. Drebelīgs (2).
PiemēriTas, kas tur gāja, noteikti nebija staltais, pašapzinīgais Leons Rīders, bet kāds cits - drebulīgs un nobijies pienapuika.
Avoti: 2. sējums