drebulīgs
drebulīgs -ais; s. -a, -ā
drebulīgi apst.
1.Tāds, kas parasti vai bieži dreb, trīc.
PiemēriDrebulīgs cilvēks.
- Drebulīgs cilvēks.
- Drebulīgas rokas.
1.1.Tāds, kas veidots, rokai drebot.
PiemēriDrebulīgi burti.
- Drebulīgi burti.
1.2.Tāds, kas kustas nevienmērīgi, saraustīti.
PiemēriRati drebulīgi kratījās pa dobuļaino klāju.
- Rati drebulīgi kratījās pa dobuļaino klāju.
- Viņš uzmetās uz tilta margām, vēroja, kā.. ripo lokomotīve un drebulīgi rausta sarkano vagonu rindu.
- ..[bērza] zari lieca pie rūtīm bālas, drebulīgas lapas.
1.3.Nevienmērīgs, saraustīts (par skaņu).
Piemēri..brālis istabā spēlē veco harmoniju. Skaņa drusku drebulīga, bet tīra..
- ..brālis istabā spēlē veco harmoniju. Skaņa drusku drebulīga, bet tīra..
- Jēri izklīst pa lielajiem lopiem un blēj drebulīgām, nervozām balstiņām.
2.niev. Bailīgs, nedrošs (cilvēks). Nenoteikts, šaubīgs. Drebelīgs (2).
PiemēriTas, kas tur gāja, noteikti nebija staltais, pašapzinīgais Leons Rīders, bet kāds cits - drebulīgs un nobijies pienapuika.
- Tas, kas tur gāja, noteikti nebija staltais, pašapzinīgais Leons Rīders, bet kāds cits - drebulīgs un nobijies pienapuika.
- Viņš.. pakļāvās visur un vienmēr, viņš bija gļēvs, apātisks, drebulīgs.
Avoti: 2. sējums