dunoņa
dunoņa -as, s.; parasti vsk.
1.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → dunēt1. Duna (1).
PiemēriTrīs dienas un naktis sliežu ritmiskā dunoņa zem vagonu riteņiem mēro laiku un attālumu.
3.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → dunēt3. Duna (3).
PiemēriŠeit ļaudis.. elpoja sāļā ūdens un zivju smakas piesātināto gaisu, sīvus naftas izgarojumus, ko vējš kopā ar motoru dunoņu nesa no jūras.
5.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → dunēt5. Duna (5).
PiemēriReportieris visu laiku klausās lielās pilsētas dunoņā..
Avoti: 2. sējums