dzīvespriecīgs
dzīvespriecīgs -ais; s. -a, -ā
dzīvespriecīgi apst.
1.Tāds, kas mīl dzīvi, saskata tajā labo. Arī možs, mundrs, optimistisks.
PiemēriDzīvespriecīga jaunatne.
1.1.Tāds, kurā izpaužas dzīvesprieks.
PiemēriDzīvespriecīgs smaids.
1.2.Tāds, kas izraisa dzīvesprieku, možumu.
PiemēriIkviena māja [Norvēģijā], it īpaši mazpilsētās un laukos, krāsota dzīvespriecīgā - baltā, zaļā, dzeltenā, sarkanā - krāsā.
1.3.Tāds, kura saturā ir dzīvesprieks.
PiemēriDzīvespriecīgs romāns.
Avoti: 2. sējums