dzīvespriecīgs
dzīvespriecīgs -ais; s. -a, -ā
dzīvespriecīgi apst.
1.Tāds, kas mīl dzīvi, saskata tajā labo. Arī možs, mundrs, optimistisks.
PiemēriDzīvespriecīga jaunatne.
- Dzīvespriecīga jaunatne.
- «Droši vien jums ir pagastā noorganizēta vesela komanda tādu pašu dzīvespriecīgu jauniešu kā jūs pati?» Ozols jokoja..
- Cik Mārtiņš bija mazrunīgs, sadrūmis vienatnē, tik dzīvespriecīgs un runīgs kļuva sabiedrībā..
- Divas brīvās nedēļas dienas, kas pavadītas šādā aktīvā atpūtā, dod organismam jaunus spēkus un enerģiju - cilvēks darbā atgriežas možs un dzīvespriecīgs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas dzīvesprieks.
PiemēriDzīvespriecīgs smaids.
- Dzīvespriecīgs smaids.
1.2.Tāds, kas izraisa dzīvesprieku, možumu.
PiemēriIkviena māja [Norvēģijā], it īpaši mazpilsētās un laukos, krāsota dzīvespriecīgā - baltā, zaļā, dzeltenā, sarkanā - krāsā.
- Ikviena māja [Norvēģijā], it īpaši mazpilsētās un laukos, krāsota dzīvespriecīgā - baltā, zaļā, dzeltenā, sarkanā - krāsā.
- Pirmā vakara sarunas aizrit it kā jautros jokos, dzīvespriecīgā un asprātību pilnā atmosfērā.
1.3.Tāds, kura saturā ir dzīvesprieks.
PiemēriDzīvespriecīgs romāns.
- Dzīvespriecīgs romāns.
- Dzīvespriecīga dziesma.
- Dzīvespriecīga glezna.
- Sevišķi dzīvespriecīgs, jauneklīgs raksturs ir simfonijas otrajai daļai..
Avoti: 2. sējums