dzīvesbiedrs
dzīvesbiedrs -a, vokatīvs dzīvesbiedri, v.
1.Precēts vīrietis attiecībā pret savu sievu. Vīrs.
PiemēriViņš ir mīlošs dzīvesbiedrs sievai..
- Viņš ir mīlošs dzīvesbiedrs sievai..
- ..kopā ar dzīvesbiedru.. viņa dosies ceļojumā pa Ventu.
2.tikai dsk. Precēts pāris – vīrs un sieva.
PiemēriIlgstošu turneju dēļ abi dzīvesbiedri nav redzējušies vairākus mēnešus.
- Ilgstošu turneju dēļ abi dzīvesbiedri nav redzējušies vairākus mēnešus.
Avoti: 2. sējums