dāsnums
dāsnums -a, v.; parasti vsk.; poēt.
Vispārināta īpašība → dāsns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriGlāzi piepildīja ar tādu dāsnumu, ka laba tiesa dzeramā pārskrēja pāri malām..
- Glāzi piepildīja ar tādu dāsnumu, ka laba tiesa dzeramā pārskrēja pāri malām..
- pārn. ..vientuļu brīžu rūgtums un sastapto ceļabiedru draudzības dāsnums dažādās variācijās izvijas cauri.. dzejai.
- pārn. Esi smaržīga kā ieva, kā ābele bagāta ar savu dienu dāsnumu un auglīgo darbu pilnību.
Avoti: 2. sējums