dēdēt
dēdēt dēdu, dēdi, dēd, pag. dēdēju; intrans.
1.Vārgt, nīkuļot, arī novājēt (slimības, novecošanas dēļ).
PiemēriSlima, nevarīga, slikti apkopta viņa dēd savā aizkrāsnē un karsti gaida nāvi..
2.Nīkt (bezdarbībā).
PiemēriDibenā pie loga spīdēja.. lampa, tur dēdēja divi, katrs savā pusē galdiņam..
3.parasti 3. pers. Drupt, dalīties, irt fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
Avoti: 2. sējums