dējums1
dējums [dêjums] -a, v.
Rezultāts → dēt [1].
PiemēriVistas dējot slēpa savas olas dadžos un nātrēs, bet izdējušas nevarēja nociesties nekladzinājušas, nepalielījušās ar savu dējumu.
- Vistas dējot slēpa savas olas dadžos un nātrēs, bet izdējušas nevarēja nociesties nekladzinājušas, nepalielījušās ar savu dējumu.
- Oda mātīte visā savas dzīves laikā.. dēj 5-6 reizes pa 200-300 olu katrā dējumā.
Avoti: 2. sējums