Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dēties
dēties dējos, dējies, dējas, pag. dējos; refl.; parasti savienojumā ar «kur»; sar.
Rast patvērumu, glābties, palikt.
PiemēriBrālis [pirtī] lika, lai es ieziepējot galvu, bet es jau tāpat aiz liela karstuma nezināju, kur dēties.
Avoti: 2. sējums