Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dīrāt
dīrāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Vilkt, atdalīt (ādu beigtam dzīvniekam).
PiemēriDīrāt lapsai ādu.
  • Dīrāt lapsai ādu.
  • pārn. «Dīrājam zemei ādu,» Ādams saka un krauj velēnu pie velēnas.
  • pārn. Dīrāju no šķilām tāsis iekuram.
Stabili vārdu savienojumiDīrāt (arī plēst) divas (arī trīs utt.) ādas.
2.Apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot ādu.
PiemēriDīrāt trusi.
  • Dīrāt trusi.
  • ..vecāmāte tos [jērus] dīrāja. Viens un divi āda bija pušu.
Stabili vārdu savienojumiĀžus (retāk āzi) dīrāt (retāk kaut).
3.vienk. Nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot.
PiemēriVecais cilvēks: Šogad mums liela galvasnauda: pieci rubļi ar kapeikām. Tad dīrā gan mūs tā pagasta valdīšana. Dzīvam rauj ādu pār acīm.
  • Vecais cilvēks: Šogad mums liela galvasnauda: pieci rubļi ar kapeikām. Tad dīrā gan mūs tā pagasta valdīšana. Dzīvam rauj ādu pār acīm.
  • «Jaunais Teteris ir pagasta aizsargu priekšnieks,» stāsta Laima, «bet vecais dīrā kalpus.»
  • «..kad man iznāks tiesāšanās ar mītniekiem [īrniekiem], tu man tās prāvas vedīsi. Svešie advokāti cita nezin, kā dīrāt cilvēku.»
Avoti: 2. sējums