dūņains
dūņains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kur ir daudz dūņu. Tāds, kam ir dūņu piejaukums.
PiemēriDūņains ezers.
- Dūņains ezers.
- Vakarā, aitas sadzinusi, es.. mazgāju kājas dūņainajā karūsu dīķī..
- Atvari melni, spīdoši, dūņaini, ka pat klāt iet bail.
- ..mūsu zivkopji ar bažām raugās uz vienu otru ezeru, kas no gada gadā kļūst mazāks un seklāks. Šādos aizaugušos ezeros strauji samazinās zivju bagātības, un tie pamazām pārvēršas par dūņainiem dūksnājiem.
- Paskaties tak, kāds Daugavā netīrs, dūņains ūdens. Tur zivis taču nevar saredzēt kumosu.
1.1.Dūņām klāts.
Piemēri..[jaunava] ar visu gaišo kleitu iekrita sēdus upītes dūņās... kleita bija tik dūņaina, ka ar to nevarēja nekur rādīties.
- ..[jaunava] ar visu gaišo kleitu iekrita sēdus upītes dūņās... kleita bija tik dūņaina, ka ar to nevarēja nekur rādīties.
Avoti: 2. sējums