džerkstēt
džerkstēt parasti 3. pers., džerkst, pag. džerkstēja; intrans.
Radīt klusu, paasu troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem berzes rezultātā). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriAizlūzusi ratu ass džerkst.
- Aizlūzusi ratu ass džerkst.
- Labās rokas dzīslas sapampa, un, kad [zemnieks] Pēteris Lagzda brīnīdamies staipīja savus neveiklos, sastrādātos pirkstus, dzīslas džerkstēja ar nepatīkamu skaņu kā veca kārklu klūga, žogu pārsienot.
- «Mēs lūdzam, lai pārvaldnieka kungs iznāk.» Viņš sacīja lūdzam, bet cietā, metāliski džerkstošā balss un atmestā galva teica nepārprotami: mēs prasām! Lai viņš nāk šurp!
Avoti: 2. sējums