džinkstēt

džinkstēt parasti 3. pers., džinkst, pag. džinkstēja; intrans.

1.Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem). Atskanēt šādam troksnim.

PiemēriPie barakas klaudz cirvji un džinkst zāģis, namdari ceļ kopdzīves telpas, klubu un ēdnīcu.

Pie barakas klaudz cirvji un džinkst zāģis, namdari ceļ kopdzīves telpas, klubu un ēdnīcu.
Luža [klavieru skaņotāja] īgnums pārgāja arī uz klavierēm, un trīs stīgas.. viena pakaļ otrai džinkstēdamas pārtrūka.
Virs dubļu peļķēm jau džinkstēdams plīsa plāns ledutiņš.
Soļi noklusa, klusums džinkstēja ausīs.

Stabili vārdu savienojumi

Ausīs (arī ausis) džinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) — Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).

1.1.Svilpt (par izšautu lodi).

PiemēriLodes vēl brīdi džinkstēja pār muguru, tad apklusa.

1.2.Sanēt, sīkt, zuzēt u. tml. (par lidojošiem kukaiņiem).

Piemēri..[zirgi] sirdīgi vēdināja astes, šūpoja galvas un reizēm berzēja acis pret ceļiem, jo odi tiem džinkstēja visapkārt.

..[zirgi] sirdīgi vēdināja astes, šūpoja galvas un reizēm berzēja acis pret ceļiem, jo odi tiem džinkstēja visapkārt.
Kāda noskurbusi muša džinkstēdama laidās pār istabu..
Zēni apsēžas uz veciem, apdrupušiem celmiem... Garām džinkstēdama aizlido vabole.

Avoti: 2. sējums