ekspluatācija
ekspluatācija -as, s.; parasti vsk.
1.Citu cilvēku darba (visbiežāk virsdarba) piesavināšanās, ko izdara ražošanas līdzekļu privātīpašnieks.
PiemēriDarbaļaužu ekspluatācija kapitālistiskajās valstīs.
- Darbaļaužu ekspluatācija kapitālistiskajās valstīs.
- Ekspluatācijas jūgs.
- Oktobra revolūcija.. pavēstīja, ka beigusies cilvēka ekspluatācija, iznīcināti visi sociālie un nacionālie spaidi..
- 18. gadsimta beigās ira dzimtbūtnieciskā klaušu iekārta. Saasinājās zemnieku cīņa pret feodālo ekspluatāciju.
3.Process → ekspluatēt3.
PiemēriKrivoirogā nodotas ekspluatācijā divas milzu domnas.
- Krivoirogā nodotas ekspluatācijā divas milzu domnas.
- No ceļu stāvokļa ir atkarīga autotransporta ekspluatācijas izmaksa.
- Aizritējušajā gadā nodotas ekspluatācijā lielas ražošanas jaudas visās tautas saimniecības nozarēs.
Avoti: 2. sējums