elastīgs
elastīgs -ais; s. -a, -ā
elastīgi apst.
2.Viegls, arī plastisks (par kustībām).
PiemēriToms bija slaids, garš, vieglu, elastīgu soli..
2.1.pareti Tāds (cilvēks), kam ir šādas kustības.
PiemēriUn cik viņa [jauniete] elastīga! Kā atspere.
3.Tāds, ko viegli pielāgot vai kas viegli pielāgojas (parasti mainīgiem apstākļiem).
PiemēriDzīvokļa plānojumam jākļūst elastīgam, mainīgam, ar iespēju telpas pēc vajadzības apvienot, pēc vajadzības nodalīt.
Avoti: 2. sējums