elastība
elastība -as, s.; parasti vsk.
1.fiz. Spēja atjaunot sākotnējo tilpumu, formu pēc deformācijas.
PiemēriElastības modulis.
- Elastības modulis.
- Saglabāt elastību.
- Zaudēt elastību.
- Vanādijs uzlabo tērauda mehāniskās īpašības, sevišķi elastību.
- Sistemātiskās peldēšanas nodarbībās iespējams attīstīt muskuļu izturību, elastību, ātrumu un veiklību..
2.Vispārināta īpašība → elastīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKustību elastība.
- Kustību elastība.
3.Vispārināta īpašība → elastīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPartorgus [pēc kara] gaida grūts darbs. Tas prasīs milzīgu neatlaidību, stingrību un elastību.
- Partorgus [pēc kara] gaida grūts darbs. Tas prasīs milzīgu neatlaidību, stingrību un elastību.
Avoti: 2. sējums