elastīgs
elastīgs -ais; s. -a, -ā
elastīgi apst.
1.Tāds, kam piemīt elastība1.
PiemēriElastīgs materiāls.
- Elastīgs materiāls.
- Elastīga šķiedra.
- ..dimanta kristāli, neraugoties uz lielo cietību, ir trausli, bet grafīta - elastīgi.
- Mīklu mīca tik ilgi, līdz tā vienāda, elastīga, atdalās no trauka malām un rokām.
- Uģis jau tagad juta, ka plaukstas kļuvušas cietākas un arī muskuļi norūdījušies stingri un elastīgi.
2.Viegls, arī plastisks (par kustībām).
PiemēriToms bija slaids, garš, vieglu, elastīgu soli..
- Toms bija slaids, garš, vieglu, elastīgu soli..
- Lecot pār grāvi, svarīgi, lai lēciens būtu elastīgs; jālec uz pirkstgaliem, nedaudz pietupjoties.
- Viņa [diriģenta] rokas netrīs vairs. Viegli un elastīgi cilājas - liecas, savelkas un izstiepjas atkal.
2.1.pareti Tāds (cilvēks), kam ir šādas kustības.
PiemēriUn cik viņa [jauniete] elastīga! Kā atspere.
- Un cik viņa [jauniete] elastīga! Kā atspere.
3.Tāds, ko viegli pielāgot vai kas viegli pielāgojas (parasti mainīgiem apstākļiem).
PiemēriDzīvokļa plānojumam jākļūst elastīgam, mainīgam, ar iespēju telpas pēc vajadzības apvienot, pēc vajadzības nodalīt.
- Dzīvokļa plānojumam jākļūst elastīgam, mainīgam, ar iespēju telpas pēc vajadzības apvienot, pēc vajadzības nodalīt.
Avoti: 2. sējums